neizpratne.
un šeit es nedomāju nekādu "kāpēc viņš/-a dzīvo šādi, un tas ir tik nepieņemami, AKDIEVS", bet gan tādu, kurā viss šķietami ir visai acīmredzams, bet tajā pašā laikā gribas samiegt acis, lai skropstas ieduras pretējos plakstiņos, iekosties apakšlūpā un nolādēt visus par šo vai to situāciju atbildīgos.
šķietami neizprotami, ko lai tālāk dara, liekas, ka iestājusies kaut kāda taisnā līnija šī procesa (es tik aizplīvuroti runāju, bet, ja kāds vēlas uzjautāt, uzjautā, pastāstīšu (piemēram, Šarlote, kurai nepatīk šādi bloga ieraksti, jo gluži vienkārši "kāpēc jāpublicē tas, ko peč tam atsakās pastāstīt sīkāk"), lai gan kurš vispār varētu gribēt kaut ko sīkāk zināt. phe) raksturojuma līknē. protams, ka mums visiem ļoti patīk, ka līknes tiecas debesīs un nepārtraukti paaugstinās, tāpēc saprotiet nu, kā ir, ja līkne kļuvusi horizintāla. galīga nelīkne patiesībā.
bet, dabiski, likties mierā es vienkārši nemāku (un negribu), tāpēc turpināšu vien bojāt savu brīnišķīgo prātu (hihi, laikam ir filma ar tādu nosaukumu) ar visādiem mutuļiem, kas ir ellīgi neveselīgi, bet tik baudāmi. kā narkotikas.
draņķība, mirdzuļi, ko lai dara. bet nekad draņķības nav bijušas spējīgas tik fiksi pacelt prātu mākoņos vai tik mežonīgi stipri sapurināt visu, par ko līdz šim domāts, līdz tādai stadijai, kad iestājas totāla paļāvība un gribas pastāstīt par lietām, ko citiem vienkārši nestāsta parasti.
bet vakarnakts bija šāda. izjūtu ziņā.
ballīte pie grupas biedrenes (čau, Madar, tu šito nelasi, bet vienalga čau), kas vēlāk negaidīti izvērtās par kaut ko mazliet negaidītāku nekā bija izprātots sākumā, bet nu biksesnost ir viens no cilvēces jaukākajiem izdomājumiem. (vai ne, mīļie cilvēki, kas arī vakarnakt pagaršoja šo brīnumu?)
man šobrīd gribas siltas rokas, mazu pilīti uzņēmības, salkani un tomēr uzvirpuļojoši mīkstus apzīmējumus, kas uznes debesīs vai vismaz sagriež vēderā mājojošos taureņus džaiva ritmos, man gribas gājienus, pastaigas, garāžas, smiekliņus, nolaistas skropstas, sniegavīrus, gaismiņas, ledu glāzēs, ledu uz upes, ledu no ārpuses, kas kūst pret iekšējo NEledu. jā
ouh. nu gan murgojums.
2 komentāri:
PASTĀSTĪSI SĪKĀK??
:) Nē nopietni. Kapēc lai Tu domātu, ka neviens negrib zināt sīkāk? Nu labi, par citiem atbildēt nevaru, bet zini, ka es vienmēr gribēšu zināt sīkāk.
Kas noticis?
es pastāstīšu vēstulītē, mkay? šī tomēr pārāk publiska vietiņa. hihi
bet nu droši vien visu var iedomāties
Ierakstīt komentāru