svētdiena, 2010. gada 3. janvāris

dziesmas lietainā vakarā

jā, man nav ne jausmas, kāpēc tāds virsraksts. lai gan patiesībā, ir jau gan. man vienkārši tāda grāmatiņa blakus atrodas. un šāds ievads nekam neder, tāpēc centīšos pārējo šī ieraksta daļu veidot daudzmaz interesanti.

pēdējoreiz rakstīju, ou, kur tas laiks. 22.12. tas bija vēl pagājšgad, cik jocīgi to iedomāties. nu ko. pagājis mans 2009.gada piesātinātākais periods, kurā iekļaujas Ziemassvētki, ballītes un Jaunā gada sagaidīšana. šogad bija pavisam citādi. un man ļoti gribētos ticēt, ka tām dienām būs kaut kāds pārpalikums visā 2010.gada garumā.

Ziemassvētki? nu tā jauki. kā jau izsacījos iepriekšējos brīnumos, tad pagājšgad man bija ļoti izteikta Ziemassvētku sajūta, kam pa virsu nāca tāds ļoti košs siltumiņš iekšā. tas radās, kombinējoties dažādiem.. iespaidiem. ļoti dažādiem. gan cilvēkiem, gan maziem, jaukiem pārsteigumiem, gan vārdiem, piesārieniem, bučām un es tā varētu turpināt līdz nāvei, patiešām. visjaukāk bija celtn Bastejkalnā sniegavīru. naktī. sniegs nelipa, un sniegavīrs iznāca briesmīgs, bet tomēr. kopā lieliski.
un tad vēl pēdējā brīža ballīte pie Laura. vispār, mēs to jau bijām plānojuši kopš rudens, kad saskrējāmies mūsu burvīgajā klusā centra rajončikā. tfū, kauns saukt to par rajončiku, bet nu jā. man tas vārdiņš ir pielipis.
nu, bet par ballīti - tas bija lieliski. tāds kā pēdējā brīža pasākums, kā nobeigums tādās noskaņās ieturētam gadam.
un tad vēl Jaunā gada sagaidīšanas nakts kopā ar Lieliskajām. zelta četrotne kā nekā.mēs esam, būsim un paliksim. sēdēšana, mūžīgie smiekli, dažādas muļķībiņas, spiegšana, šampanietis, dejas, sniega kupenas un visam pāri plūstoša dziļa pieķeršanās.
starp citu, pašu pusnakti sagaidījām, nesoties lejā pa trepēm no piektā stāva, lai izkļūtu ārā. un tad sākām atzīmēt tos miljons salūtiņus, kas gāja vaļā uz katra ielu krustojuma.. ai, tas pārdzīvojums bija elpu ciet ņemošs, pat arvisu briesmīgo šļuru, aks pirms tam tika steigā salieta un samaisīta briesmīgā, lielā spraita pudelē.
jo mēs mīlam, un tas ir galvenais, lai sirds būu silta un priecīga. vai ne, godātie?

un vispār - iesācies irļoti labi viss. rīt sākas sesija - jā, man ir atkal jāmācās, bet es to nedaru tik, cik varētu darit. jo es to jau esmu sen un vairākas reizes mācījusies. muļķīgs attaisnojums, bet ko lai dara.

kādas jaunā gada apņemšanās?
man šogad nebija nevienas. es tikai uzrakstīju savu tradicionālo 2009.gada apkopojumu un neuzdevu sev jautājumus, vienkārši aizmirsu. vai tas nozīmē,ka šobrīd nekā netrūkst, ko uzlabot? nu gan sadomājos, haha. vienmēr tacu var. tikai dažreiz tās lietas nenāk prātā ne sauktas.

mmuč.

2 komentāri:

stikla gunita teica...

es tomēr uzskatu, ka mēs neko nenokavējām. galu galā salūts mums bija privāts un ideāli redzams. bez visādiem ļautiņiem apkārt.

charrlotte teica...

nu mēs neko nenokavējām, jā. skriešana un spiegšana ir lieliska jebkurā gadījumā.

un salūti arī. ar jums kopā.