ceturtdiena, 2010. gada 28. janvāris

neprātā skaisti. V. Kleins

ziniet, man liekas, ka šovakar jāčukst. es nezinu, kā lai tas būtu iespējams, rakstot šeit kaut ko, bet jāčukst.
tā kšs.
esmu mājās, paēdusi un sasildījusies. šodien ārā pilnīga vasara - mīnus desmit -, kas salīdzinājumā ar vakardienas elles ciet salšanas temperatūru ir tiešām vasara. šodien bija eksāmens, darbiņš, korporācijas pirmais mītings, kā arī cilvēku satikšanas diena.
kopumā ļoti koši viss.
mācīties es nespēju. ne vakar, ne šorīt, nezinu, kas pie vainas - tas, ka pēdējais eksāmens, tas, ka šo priekšmetu neuztveru nopietni, vai vienkārši es pati. bet nu nemācījos. paturēju rokās tās prezentāciju lapas, izlasīju sīku apkopojumu par to visu un cauri.

kad devos uz skolu, trolejbusā satiku jurģi. vājprāts, cik sen nebijām tikušies. nu apmēram gadu, varbūt drusku vairāk. bet nu liekas, ka katrs no mums abiem ir pamatīgi mainījies. es gan ārēji, gan iekšēji, viņš gan laikam tikai iekšēji. un nedomājiet lūdzu, ka tas ir secināms no dziļas sarunas, nē, vienkārši kaut kā uzreiz sanāca sajust - ō, tas nav tas pats cilvēks, no kā atvadījos toreiz tajā un tajā ballītē. un cauri.
pēc eksāmena un pēc darba es devos uz Selgu sanāksmi, kurā ar runu un pāris bildītiem uzstājās Valts Kleins. nu bet viņš ir meistars vienkārši. meistars tajā, ar ko viņš nodarbojas, un meistars tajā, ka ar īsiem un klusiem vārdiem spēj piesaistīt visas zāles uzmanību tik koncentrēti, ka likās - kaut kur gaisā sāks dzirksteļot. nu izcili ievērojams vīrietis, patiešām. kad viņš stāstīja savu vispār diezgan nesaturisko runu, tad man piemirsās viss, kas man tobrīd apkārt nepatika [aukstums, smakas, ļoti cietais krēsls utt.], un uzmanību es pievērsu tikai tam, par ko man liek domāt tas, ko viņš tajā brīdī savā prāta nostūrī ir atradis.
nu skaisti. man šobrid gribas čukstēt, jau sacīju, un vēl man liekas, ka apkārt ir burbulis, tāds, kas no venas vai otras puses nelaiž klāt nepatīkamo.
un tad vēl ie iestājies pavisam dziļš miers. nezinu, cik ilgi tas man būs aktuāli, bet es apbrīnoju, ka to var panākt ar šādu īsu atzinumu.

"no šī brīža jūs būsiet jaunas būtnes. ja no šī brīža jūs ar kādu sakašķēsieties, uz kādu apvainosieties vai sadusmosieties - ziniet, jūs esat debilas."

Nav komentāru: