labvakar, ļoti jaukie.
šī nedēļa ir ātri nodzīvota. eksāmens, mācīšanās, dažādas sasildošas un uzšūpojošas tikšanās, izmisumiņš un klusa "tiiiiesiskaaaa daaaariiiijuma saaaastāvdaļas iiiiiiiir griiiiiibas iiiiiiiizteikums uuuuuuuun..." dziedāšana naktī no ceturtdienas uz piektdienu nekādi nespēj radīt lēnu nedēļu.
man ļoti patīk ārā. man patīk to, kas ārā, vērot pa logu. jo tāda nāvējoša stindzināšana, kad grūti pakustināt lūpas un apkārtējie nesaprot, ko es saku, nav nekāda bauda.
uzgaidiet, es iešu atvērt šokolādes trifeļu kārbu. sakārojās
nu tā. es atvēru. un tās nemaz neizrādījās tik ļoti garšīgas kā man likās. vļek.
bet jā. visdīvainākais - man piektdienas vakarā bija piedāvājumi iet ballēties no veseliem trijiem cilvēkiem, bet es sajutos slikti, un atsacījos. lai gan tas man netraucēja doties satikt to ļoti ļoti silto cilvēku, par kuru es labāk klusēšu, citādi varētu sākties visādas sliktas lietas, par kurām mani kādreiz noteikti kāds apsmietu.
man pa logu redzams salūts. šādos brīžos man ļoti patīk dzīvoties pa mežciemu ar tik lielu logu, kāds man ir. jo tā salūtu deva, ko es saņemu, pārsniedz vidējā rīdzinieka saņemto tā vienkāršā iemesla dēļ, ka visa rīga nedzīvo manā rajončikā.
trešdien man būs brīvdiena par godu vienam no vieglākajiem eksāmeniem. es to tā izplānoju, jo jūtu, ka esmu pelnījusi drusku atpūtas, lai arī tā atpūta mītos ar mācīšanos, bet tomēr esmu.
un vispār, arī jūs esat pelnījuši atpūtu.
kas par to, ka nesen atpūtāties pamatīgi, tā uz Jauno gadu.
un kā iet ar apņemšanos ievērošanu? man tādu nebija. laikam tāpēc estik cītīgi kaut ko ievēroju/
3 komentāri:
ar tām apņemšanām šobrīd neveicas. kā mani esmu pie datra. atkal. tā vietā, lai cītīgi konspektētu mehāniku.
ak taureni manu! priecājies.
es nezinu, kāpēc neapņēmos neko. es saku, varbūt tāpēc, man šobrīd ir tik silti iekšā.
šarlot - man un taurenim ir tik maz kopīga kā edvardam un džeikobam.
[jā, es tiešām uzrakstīju tvailaita salīdzinājumu]
Ierakstīt komentāru