trešdiena, 2009. gada 3. jūnijs

spuldzīšpiesārņojums

interesnti, kā būtu, ja es katru dienu postotu šeit to cilvēku bildes, kas mani tajā dienā aizvainojuši?
iedomājieties.
labdien, jūs mani aizvainojāt, drīkst, es jūs nobildēšu? muļķīgi.
ne jau ā, ka mani kāds šodien baigi aizvainoja, man tā doma vienkārši ienāca prātā, kad biju ārā šodien. jauks laiks, un kas par to, ja līst un ir vēsi? man patīk un viss jauciņi.

"tā, esmu mājās pēc vēstures, man likās, ka uzrakstīju normāli" [ 5.6.2006.]
tā rakstīja šarlote savā dienasgrāmatā pirms trim gadiem. vājprātīgi līdzīga situācija ar šo brīdi, vienīgi neesmu gluži mājās pēc eksāmena, un man arī neliekas, ka uzrakstīju normāli. jo eksāmens bija riebīgs, eseju uzrakstīju muļķigu un vispār šit.

toties es kā apzinīgs pilsonis apskatījos, ko piedāvā mēra amata kandidāti un eiroparlamenta kandidāti. prieks un laime, man kļūst skaidrāks, par ko es balsošu.

man uz galda te pretī stāv divi apelsīni un es nespēju izdomāt, kādu filmu lai skatos. ieteiksiet? un vēlams tādu, kura ir stulba un kurā nav jāiedziļinās.

parunāsimies šoreiz par uzvalkiem, par lietu, par ceriņiem un vīriešiem, kas lec ceļā velosipēdiem, pastāstiet man, ko darīt sestdienas vakarā, kādas ogas jums vislabāk garšo, kādi spilveni jums vislabāk patīk? un tad, kad būsiet beiguši stāstīt par to, pasakiet, kas jums patīk sevī, tad parunāsim par štrumbantēm un apakšveļu, par gleznām, par tramvaju galapunktiem, par dokumentiem, gribēšanām, varēšaām un piepildījumu.
un vispār runāsim, davai?

3 komentāri:

stikla gunita teica...

zini, man ir jauni auskari. tādi sarkani. Margucis uztaisība. bet es vēl ne reizi neesmu likusi, tik lieli un koši tie izskatās, ka bail no sajušanās pārāk kliedzošais. un vēl ārā ir slapjš un es negribu, lai viņi salīst.

charrlotte teica...

bet no kā tad viņi ir gatavoti, hmm?
un kā, nu kliedzošai būt nav grēks, turklāt tāda termina vispār nav. ja tā jūties, tas nav slikti, tikai jāpajūtas kādu brīdi un pieradīsi. un viss forši.

stikla gunita teica...

jokaini tomēr. un nolūroši.