sirdsviņš. sirdsviņa.

ziedonis taču tomēr ir pavisam lielisks cilvēks, ja viņam var kas šāds ienākt prātā. tik jauka ir tā epifāniju grāmata, ko es par tā brīža pēdējo skaidro naudu nopirku.
man gribētos ar viņu iepazīties, ar Imantu.
ja padomā, tad starp Latvijā sabiedrībai daudz maz zināmiem cilvēkiem ir tik tik ļoti daudzi, ar kuriem man gribētos parunāties vai vismaz iepazīties tuvāk. arī ar tādiem, kas vairs nav starp mums. par manu Dzejnieci ar lielo burtu šoreiz ne, tāpat visi par manu apsēstību ar viņu zina. piemēram. Ziemeļnieks, Čaks, Sudrabkalns, Blaumanis, protams. un jā, arī almighty Upīša kungs, kura noveles es pašlaik lasu. tās no kailās dzīvības ir skarbas, bet tik lieliskas. pati kailā dzīvība man nepatika, bet jā, doma visām tām novelēm ir saistīta, un tas ir trakoti redzams, jauki, ka es esmu iepratusies šādi novērtēt darbus.
rožu slepkava, piemēram. tas man lika aizdomāties par šo te bildi un vispār to dienu. skaisti. lai gan ne tik skaisti, kā bija domāts sākumā.



"let's exchange the experience"
vispār, ja katrs vai vismaz kāds cilvēks otram izstāstītu visu, ko viņš ir pieredzējis un kam gājis cauri, tur sanāktu tāds romāns, ka nu tikai. padomājiet paši par sevi, ir taču tādas lietas, ko jūs slēpjat no visiem iespējamajiem.
un vispār - kāds ir noslēpuma glabāšanas mērķis? vienīgais, kas man nāk prātā, par tām lietām, ar ko es pati, lai neteiktu vairāk, neplātos, ir kauns vai bailes no tā, par ko pēc tā uzzināšanas varētu domāt citi. cilvēki taču tik ļoti uztraucas par to, kādu iespaidu viņi par sevi atstāj. un lai neviens nemēģina sacīt, ka ar viņu tā nav, jo taču IR. nesakiet man, ka nekad neesat domājuši kaut via par savu izskatu, katram taču gribas izskatīties glīti, right? tā taču ir iespaida atstāšana, tāpat kā "man gribas tagad ņemt un skaļi dziedāt, bet es nedarīšu, jo ko gan par mani padomās" sajūta.

ziniet, man tagad ir tik daudz ko teikt, bet es neprotu to ietērpt maz vārdos, tāpēc vai nu paturēšu pie sevis, vai ietīšu tādās metaforās un salīdzinājumos un ENŽAMBENENOS, ka pēc tam būs grūti izsecināt to, kas patiesībā ir domāts.

un pirmdien ir latviešvalodas eksāmens, es ceru, ka Klapkalnciemā tas ritenis strādā pienācīgi un ka ar to var braukt.

ja man būtu bibliotēka, es tajā pārdotu gleznas. un gleznās būtu attēlots cilvēks, kam ir divi aizspriedumi, kas izsauc nozodījumu un ir vienaldzīgs pret to, kas nekaunas par to, ka skatās bērnu filmas, kas priecājas un ir sajūsmināts pat par to, ka mājas pagalmā ir nomainīti atkritumu konteineri.