apres moi la pelouge

čau, dārgie. pagājusī nedēļa ir cauri un sākas vasaras brīvlaika nedēļa. to varētu pat saukt par sort of pēdējo vidusskolas vasaras brīvlaiku, jo skola nav pavisam beigusie,s bet nedēļa pavisam brīva. saprotiet, ja? protams, ka saprotiet, neviens no jums nekad nv nesapratis. kādas muļķības es šobrīd runāju. tātad, apgājusī nedēļa ar četriem eksāmeniem ir cauri, sestdien biju uz DELFa nokārtošanas vietu, nu CCF, un sanāca. nē, es nesaku, ka noliku, ebt vismaz tas ir izdarīts un tagad jāgaida rezultāti. priecīgi vispār. pēc tam mēs ar Noriņu bijām nodomājušas pašā vakarā pēc balsošanas (starp citu, es balsoju pirmoreiz) doties uz Jūrmala SPA, kur bija jābūt tādam kā pārtijam. nekas, protams, neiznāca tā, kā bija sākumā plānots, bet neiznāca sliktāk, atbrauca arī mana mamma, pārējiem zināma kā arny.

mēs ar Noriņu devāmies uz cable cars. es ieskrēju sienā. un iesprūdu. tas bija šausmīgi un man par to ir kauns.

bet pēc tam es devos uz klapkalnciemu, kur pavadīju nakti. naktī es sapnī redzēju Džasīti, to pašu Timberleika kungu. atceros, kā ar viņu iepazinos, viņš bija ļoti patīkams cilvēks un tā, bet beigās viņš man uzdāvināja dāvanu, varen līdzīgu šai te. [pirms lasīšanas tālāk jānoskatās]



traki vispār.
jā, bet kopumā ņemot, eksāmenu laiksam es izpeldēju cauri tādā kā transa stāvoklī, es viņu, tā sakot, nemaz nepamanīju. gandrīz kā zēpēdē laikam. kā tāds tumšāks plankums. nav tā, ka nepatika, bet nu pavisam nekā īpaša.

un vispār, mani kaitina tas, ka ar pieturzīmēm sāk iet sūdīgāk, kopš nolikts latviešu valodas eksāmens, bet kas par to? pēdējā laikā tāda izjūta, ka nekas nenotiks tā, kā ieplānots, un tas jau tiek ieviests praksē. tiešām nekas nenotiek tā, kā bija domāts sākumā. bet ne sliktāk. vai ne, ļaudis?

man ar viņām gribas uz andrejsalu. un vēl man gribas Mītavas alu. cik jauki būtu tā.