tātad, šodien atkal bija fail day, nekas nesanāca tā, kā bija ar gudrību un prātu plānots. bet gan pavisam citādi. ne sliktā, kprotams, bet par šo es jau runāju iepriekšējā postā.
biju kurpju meklējumos, un tad, kad braucu mājās, mani pārņēma tik liela negribēšana par manu dzimšanas dienu un par izlaidumu un vispār par visu. gandrīz jau saskumu, bet tad pie manis atpeldēja šīs skaistais vārds - piedrāzt. un tad man palika tik tik priecīgi, ka gribējās vai smieties ne par ko.
jā, uz baseinu es arī netiku, jo braši biju aizmirsusi mājās abonenemta aproci, vai nav pavisam stulbi. toties tad es vakarā jauciņi izbraucu ar riteni, šoreiz biju suņu centra virzienā, bet arkādija man nebija līdzī, tāpēc es to nenobildēju un nespēju parādīt jums. es ceru, jūs nedusmosieties.
man tūlīt būs deviņpadsmit, for fuck's sakes, un tas ir īpašs notikums, jo pēc tādiem lieliem notikumiem cilvēki parasti kaut ko apņemas. un vispār, šogad ir kardinālas izmaiņas, skola cauri un visādi šitiņi vēl, bet, pats galvenais, matu griešana. ziniet, kad es pierakstījos pie friziera, man trīcēja balss. padomājiet, nogriezt šos te.
pēc tam man būs dīvaini. bet es apņemšos pāris lietas. kaut vai neuztvert visu tik nopietni.
un 'cebos "Bright Lights" ir viena no skaistākajām un iedvesmojošākajām pēdējā laikā dzirdētajām dziesmām. dziļi.
1 komentārs:
nu ir nost?
Ierakstīt komentāru