trešdiena, 2009. gada 24. jūnijs

puķes, pļavas, govis un bērni.

es jūtu, ka būs vai nu ļoti gari, vai nu galīgi ne tā, kā bija plānots sākumā.

tātad, es esmu ieradusies mājās no burvīgajiem Jāņiem, un pa to starpu ir noticis arī mans izlaidums. vispār iečekojiet, kā es izskatījos.



tātad, jā. nu, es gandrīz apraudājos vienā brīdī izlaidumā, bet tomēr ne līdz galalm. aizkustināja Lienas runa, tas bija skaisti, un viņas vecāki vispār ir apbrīnojami. mans raksturojums bija jauciņš, tāds smaidīgs, krāsains, silts un priecīgs. pēc tam bildējāmies, puķojāmies, paldies Atai, Līgai, Eduardam, Kristīnei, Laimai un, protams, manai ģimenei, kas bija ieradušies mani izlaist.
afterpārtijs izvērtās ne tāds, kā es biju iedomājusies, bet skolā atrasties nakts laikā ir visai dīvaini, nepierasti un pat forši. man bija plāns izlaidumā staigāt ar plikām kājām, to es arī darīju. tikai sāpēja tā, ka vai jābļauj bija pēc tam, kad tādā veidā bija nodejota vai puse nakts.
mazliet skaudri, apzinoteis, ka tā vairs nekad nebūs, mazliet priecīgi, ka no skolas tikts vaļā, mazliet tukši, jo gribas redzēt, kā tad nākamgad licejā izskatīsies. un jā. bet viss jāpieņem, jāpriecājas un tā tālāk.

pēc izlaiduma bijām arī uz Skroderdienām Silmačos, kas man lika raudāt, smieties līdz asarām, un vispār tā ir labākā izrāde, ko vien var vēlēties. esmu redzējusi TIK daudz variantu, tik daudz to lasījusi, ka vai zinu no galvas un jā. Rūdolfs tiešām bija ģeniāls.

tātad, Jāņi. man trakoti patika. mēs gulējām teltī, es biju ieguvusi superbiezu guļammaisu, bija burvīgi cilvēki. pirmajā vakarā raisījās sarunas par Bērniem, kas ir akli, kas ir smilgu augumā, kas sauc cilvēkus vārdā un velk viņus prom. vēl tika gari un plaši runāts par Gustavu un viņa pazudušo [ehem] ānusu. lai man piedod visi pazīstamie Gustavi, bet šīs te Gustavs bija sivēns, kas tika dalīts, cepts un jauki pagatavots. Jāņu dienā mēs nopinām vainagus, gājām pēc meijām, priecājāmies, smējāmies, dzērām alu, sauļojāmies un bija lieliski. vakarā, kad devāmies apsveikt mazo kaimiņu Jānīti [starp citu, tik latviski latgalisku ģimeni nekad dzīvē nebiju redzējusi, viņi bija burvīgi, viņiem sunīti sauca Ziks, viņiem bija trakas govis un tā tālāk], mums uzbruka jau minētā trakojošā govs. viņa nesās mums virsū. aulekšiem. nekad nebiju redzējusi, kā govs skrien. tiešām nu, viņa auļoja, pagaļgals vien pa gaisu.
un no rīta arī man patika. vispār - man patika pilnīgi viss - cilvēki, atmosfēra, gaisa temperatūra, ugunskurs, ēdieni, gulēšana teltī.
paldies Diānai par šādas svinēšanas organizēšanu un vēl lielāks paldies Gunitai par to, ka mani paķēra līdzi.
----

vai atceries, kā smaržo jāņuzāles,
kad vainagos tās vij un galvā liek,
kad soļi smejoši un viegli tiek
un noreibušas zeltainas tvīkst tāles?
[..]
šai vakarā met rakstus gudros plautkā
ŠAI NAKTĪ NEDOMĀ [..]

4 komentāri:

stikla gunita teica...

hah. prieks, ka izvēlējies braukt.

charrlotte teica...

kā gan citādāk, ko? ar Tevi vienmēr ir labi taču.

stikla gunita teica...

man tikai likās vai šajā ierakstā nebija nepatīk un riebjas?

charrlotte teica...

nē nudien, Tu par mani ņirgājies, jaukā.
nebija gan. es cen\sos no tiem atradināties