vai arī - nesen domāju, kā es audzinātu savu bērnu, ko es viņam/-ai pirktu, ko neatļautu un tā. visai nopietni tomēr, ja ņe,m vērā to, ka bērni manos tuvākajos nākotnes plānos pavisam neietilpst.
laikam klāt ir rudens. iekšēji un ārēji, un es no pieredzes saku, ka rudens man ir iemīlēšanās laiks, un šobrīd esmu atkal dziļi, karsti un patiesi iemīlējusies dzīvē. man vienalga, ka krīt lapas, ka smidzina, ka ir drēgns un ka manai studiju vietai tik tuvu ir Makdonalds. mani neskar tas, ka citi žēlojas par iesnām, klepu un rudens vīrusiem visādiem. ir rudens - un es jūtos kā pavasarī. cik tomēr smieklīgi.
tātad, vakar bija jauka diena, pēdējā no manām pilnīgi nekā nedarīšanas otrdienām, kas pa vidu tiek pārtraukta ar teātra starpniecību. tik neiedomājami jauka izrāde, man sasodīti patīk mana loma, viss kā vajag. uz skolu braucu ar riteni, jo biju ar Zeltmati sarunājusi pēc tam ar riteņiem doties uz a-salu, kur tika ieplānots pikniks. ziniet, un bija ļoti jauki. bija skaisti, smieklīgi, patīkami un visādi citādi, kā parasti ir ar viņu.
vakar uzskrēju virsū šādai bildītei, pavisam bērnišķigi, stulbi un aprobežoti smieties par ko tādu, bet tomēr. es sasmējos pamatīgi, kad ieraudzīju.
tātad, jaukais un pavisam izpalīdzīgais Eduards man zvanīja un sacīja, ka ir dabūjis man biļeti uz to sasodīto Studentu paradīzi, kas man pagājšgad ļoti nepatika. tomēr es priecājos - jauka piektdiena jauka vīkenda iesākumam, kas noslēgsies vēl citā jaukā pasākumā, ko es gaidu ar ķiķināšanas vērtu zosādu.
līdz braukšanai prom 49 dienas.
un līdz tam notikumam, kas mani gluži vienkārši paceļ debesīs - mazliet vairāk.
ak, rītvakar (24.09.) LU amicas banketu zālē intelektuālo filmu vakars, anāciet, ja vēlaties, info manā oranžā portāla galerijā.
lai priecīgi! un lai iedvesmas mazliet vairāk nekā man. nezinu, kur viss pazudis, spēju atražot vienu domu, kas nemaz tik lieliska neizklausās, ja to pieraksta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru