nez, kas būtu man jāizdara, lai kāds tiešām sāktu apsvērt domu par mana pieminekļa uzstādīšanu? tās laikam ir ļoti iedomīgas domas, sātana domas, kā Elīna reiz izteicās (nu, māsīca mana, visas pērējās Elīnas, nejauciet viņu ar sevi lūdzu).
jā, bet vakardien mani piemeklēja tāds kā prika tanks, ne gluži ar domu, jēgu un nozīmi un nolūku, ebt vienkārši tā. gāju mājās. izskatījās, ka man nav svārku, jo mētels bija vienādā garumā ar kleitu, bet jā, tā nu es tur gāju, pretī man kāda sieviete stūma ratiņos savu bēbi, cik nu bēbi, bet tādu maziņu vēl, tādu, aks man vēl patiktu, bet arī tuvu vecumam, ko es nespēju izturēt. un redziet, šis bēbis paskatījās uz augšu un pamāja man. pasmaidīja un pamāja. tik šausmīgi sasmaidījos, ka nevaru pilnīgi. it kā nekas īpašs nav, bet tomēr. ai, priecīgi.
šobrīd man gribas dungot, jo rītdien būs jauka diena, es tikko noskatījos trešo Harija Potera sērijas filmu un tagad mēģinu darīt visu, lai nebūtu jāķeras pie literatūras patstāvīgā darba. goda vārds, mani tas nobeigs. un tam klāt vēl nāk nejaukie satraukumi par pēc vidusskolas izglītību un vispār.
ak jā, dejošana. šodien devītajiem bija dejošanas ieskaite. tas izskatījas mazliet neveikli, soļus viņi lika mazliet kautrīgi, kustības nebija līdz galam plūstošas, bet vienalga man uzmetās tā burvīgā dejošanas zosāda. tāda, kas man ir, kad skatos lieliski iestudētu dejošanas priekšnesumu, vai tās būtu tautas dejas, vai tas būtu modernais balets vai nu kas. jo tas ir intīmi, dziļi, kaislīgi un vispār vienkārši garšīgi.
džīz, liekas, ka man ir pazudušas visas nelielaš iemaņas kaut kādas slejas vai raksta nobeigšanā, tāpeč iedomājieties, ka te viņš beidzas. iebeigšu ar nepabeigtu teikumu. atvērtais nobeigums, tā sacīt. [ko tas dod?]
man ļoti nepatīk televīzijas torņa...
2 komentāri:
Man patīk. ES Zv vienreiz teicu, ka tas ir Eifeļtornis. Hihi.
Un tu man patīc.
Un tie bēbji ir forši. jā.
es etās reizes esmu teikusi, ka tas ir eifeļtornis. bet man nepatīk tās gaismas viņam.
un Tu man arī patīc.
Ierakstīt komentāru