man ir tāds vispārējs stāvoklis, kad nekā jauna un pasauli satricinoša ko pastāstīt nav, bet tik un tā. papļāpāšu. kaut vai tāpēc, ka rīt eksāmens pie Krastiņa kunga un vismaz kaut kas ir jāpalasa.
ir iestājies tāds vispārējs miers. protams, reizēm šo miegu cauršauj kaut kādas iekšējās vētras, bet es nu reiz esmu tā persona, kam tās ir fiksas un asas, un nepatīkamas, bet tās ātri pāriet. un tad atkal esmu cilvēks.
ir sākusies sesija, šī manā dzīvē ir jau septītā (vājprāts), un šoreiz ir neredzēti daudz eksāmenu. tas, protams, ir pārejošs dzīves posms, bet to visu kaut kā saldsērīgi pavada pāris patiesību, no kā nevar izvairīties.
*mans mag.d. vadītājs, iespējams, būs glums un nevīžīgs pasniedzējs, kas man vienmēr atstājis nepatīkamu iespaidu. lūdzu sūtiet labas domas un ceriet kopā ar mani, ka tā nenotiks!
*mans bak.d. vadītājs diemžēl manā dzīvē vairs nespēlēs nekādu lomu, jo mūsu akadēmiskā saskarsme ir beigusies, un citādas saskarsmes gluži vienkārši nav. žēl. tik ļoti žēl, ka šo žēl vārdu gribas lietot desmit reižu biežāk kā ir piedienīgi. žēl. nu kas tas ir. kāpēc tik traki lieliskajiem posmiem ir jābeidzas!
*bieži nonāku tādās kā apziņas bedrēs. tās, lasītāji, ir nevis kaut kādi melnie caurumi, kas piemīt personām alkoholisko vai psihotropo vielu reibumā, vai arī personām, kas nespēj saprast savu rīcību vai to vadīt, bet gan brīži, kad es sevi nevaru saprast. konkrēti - to, ko es īsti no dzīves vēlos. ir tik daudz dažādu iespēju, un, kā izteicos vienā no iepriekšējiem rakstiem, ir mazliet paklīdusi migla, skatoties nākamībā (ha). bet tik un tā. es tur redzu vairākas iespējas, BET man ļoti ticamās un tādas, par ko es priecātos, ir vairāk kā trīs. un tas mani biedē. lielāka izvēle, grūtāk izvēlēties. tā taču ir, vai ne?
gribu papļāpāt īsti, dziļi un patiesi par visādiem jautājumiem. vēlams, pie tējas krūzes (starp citu, vielmaiņas uzlabošanas nolūkos esmu sākusi dzert zaļo tējiņu ar ingveru, garšo pēc elles) un ar noteikumu, ka nevienam no saruans biedriem nav nekur kaut kādā laikā jāiet prom.
un vēl kas. meitenītes patiešām griež sev rokās, lai Dž.Bībers pārstātu lietot narkotikas. un posto to čivinātājā. HA.
uz šīs jautrās nots es laikam arī šodien beigšu,
vienmēr jūsu (un gribu pastaigāties),
Š.
P.S. nepazaudējiet sevi, jums bez jums būs nepatīkami.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru