ceturtdiena, 2012. gada 27. decembris

upeņu krūmi un rozes, un zemenes un cukurs!!

bvakar.

ou, esmu ļoti produktīva. tikko iebāzu oranžajā portālā šī gada apkopojumu, tagad gribas te kaut ko paplikšķināt. nu ko, tad jau aiziet.
esmu ārkārtīgi apmierināta. es nezinu, kas šādas sajūtas izraisa, bet - ir, nu!!! nosauciet man kādu dzīvē svarīgu jomu un es jums pateikšu, kāpēc ir labi tieši tajā jomā. ak, es pilnīgi varētu tagad ņemt un gavilēt. sasodīts. ziemassvētki pie vainas šajā te stāvoklī nav, jo tie bija tādi izteikti mierīgi, tie bija silti un jauki kā vienmēr, bet nu tāds bezstress un paļāvība uz sevi nav bijusi.. ļoti sen.

tā kā man nav nekādu izcilu sasniegumu, ar ko es labprāt palielītos, pastāstīšu sīkāk par mazajām lietām, kas veido manu pasauli.
es sāku mazliet skaidrāk raudzīties nākotnē. ja 2012.gada sākumā man bija tāds aptuveni miglains priekšstats par turpmāko, turklāt tas sašķobījās gan martā, gan jūlijā, tad tagad, liekas, esmu kaut kur pievērsusi skatienu. kad būs izkristalizējušās manas turpmākās nostādnes, došu jums ziņu. un turpināšu cerēt, ka jums interesē tas, ko te ierakstu.
lasu "Grūtupa fenomenu". visai iedvesmojoši. protams, daudzējādā ziņā tas ir iedvesmojoši "tā gan es nekad ne" ziņā, bet visu taču var apgriezt otrādi, iedvesma tā ir un paliek. un no visa var mācīties. domāju, ka es nesēdēšu pie savām lietām no astoņiem rītā līdz sešiem vakarā vien divu cigarešpačku un aukstas melnas kafijas sabiedrībā, bet tikpat ļoti es domāju, ka reiz es spēšu būt tik pārliecināta par sevi, ka varēšu iziet tiesneša priekšā, iebāzt vienu roku kabatā un gari un plaši izklāstīt savu (vai pārstāvamā) pozīciju. nu - redzēsim. visu redzēsim.

tā, viss, iedvesma rakstīšanai izbeidzās. gribu dažā ziņā būt Grūtups, dažā atkal ne, bet par viņu ir ko domāt. tiešām tiešām. draugi juristi - lasiet un priecājieties!

gribat iet pastaigāties kādu vakaru?


vienmēr jūsu,
Š.

Nav komentāru: