svētdiena, 2013. gada 13. janvāris

par smaržīgām domām

elpa aizrāvusies pavisam uz citu pasaules malu, un pašlaik gribas tikai nopūsties un skatīties skaistu vietu fotogrāfijas - un pie katras izdomāt, izjust, izdzīvot pasauli un piedzīvojumus, kas varētu aiz tās un tajā slēpties.
esmu panākumiem bagāta literatūras un teātra kritiķe, man pieder skaisa, balta māja vietā, no kuras var tālumā redzēt jūru, kuras verandā ir baltas koka mežģīnes, un kur man vienai un tikai vienai pieder istaba, kas pilna grāmatām un mūzikas ierakstu platēm.
esmu modes dizainere, kam, lai nopenītu mazumiņu iztikai, dienā jāizvēlas, kuru no audumiem ņemt tai vai šai tērpa ielocītei. man var piederēt viss materiālais labums, ko pasaule var sniegt un ja vien es vēlos, lai tā to man sniedz. dzīvoju skaistā, tumši sārtseltainos toņos iekārtotā dzīvoklī, kam ir koši zilas durvis un koši zili logu slēģi. un katru rītu man no maiznīcas atnes svaigas brokastu smalkmaizītes.

un te es dzīvoju pasaulē, kur neviens neaizmirst pateikt paldies, kur vienmēr pietur durvis, ja redz, ka kādam aizņemtas rokas, un būs durvi jāver ar kāju. kur nerūkst patiesu komplimentu un kur nekad nebūs cilvēka, kurš "nevar neko izdomāt". pasaulē, kurā cilvēki, kas pastrādā noziegumus, saprot, ka viņiem piespriestais sods ir pelnīts un pēc tā izciešanas nevens atkārtotu noziegumu neizdara, jo nav ne gribēšanas, nev ajadzības.
pasaule, kurā nekad nav šausmīgi auksti vai šausmīgi karsti, kur visiem vienmēr ir ūdens, ko padzerties. un pasaulē, kurā neviens uz citu neskatās caur pieri vienīgi citādības dēļ.

ak, mīļie, draugi, sapņi un sapņi! to laikam man nekad nepietrūks... jā. nekā.

nu tad bučoju jūs un vēl arvien gribu pļāpāt.


vienmēr jūsu,

Š.

Nav komentāru: