trešdiena, 2011. gada 26. oktobris

ārprāts

labdien!
jūs vispār saprotat, ka internetus esmu pamatīgi pametusi novārtā?! taisni briesmas, un man par to lielumliels kauns. mēģinu apsolīt, ka apdeitošos te biežāk, bet kaut kā tā tas nenotiek un cauri. draņķība.
toties, jaunums - esmu kļuvusi par vienu no tumblr people, jūs drīkstat mani čekot tur, url ir tāds pats kā man šiten. tas ir, ja nu jūs tas gadījumā interesē.

kas ar mani notiek? vispār viss kopā. tādā vienā lielā mučkulī. esmu ļoti priecīga gandrīz visu laiku, jo mani nepārtraukti ceļ uz augšu visādas burvīgas būtnes. jūs droši vien saprotat, par ko ir runa. man ir tik lieliski draudziņi, ka es pilnīgi iekšēji spiedzu, kad par to ierunājos.
tagad dzeru zaļo tēju (kas karsta ir miljons reižu labāka par aukstu, vļek.), ignorēju to, ka somā gaida J.Bojāra ķieģelis (lasīt kā mācibu literatūra), ignorēju to, ka šodien vēl pāris lietiņas obligāti jāizdara, un pavisam klaji atļaujos iegrimt sevī un plānot dažādus izklaides pasākumus, kas izklaidējoši, protams, ir tikai man un tiem, ar kuriem kopā es tos plānoju.

lai būtu drusku vairāk ziņu un faktu (iejaucas kriminālprocesa lekcijā pierakstītais, atvainojiet) par manām dzīves norisēm, pastāstīšu drusciņ par mūsu vīkendu.
kā visi zina, oktobris ir ballīšu sezonas iesākuma mēnesis, un te tās arī sākas. piemēram - sasveikta viena burvīga būtne Justīne, un sveikta viņa tika ar bučām un jauku padraiskošanos Mojo cafe. man par pārsteigumu, šajā iestādījumā man izdevās sastapt lērumu paziņu, ja nemaldos, piecus. un tas sniedz arvien lielāku pārliecību, ka pasaule ir ne tikai maza, bet gluži mikroskopiska.
pēc sēdēšanas un priecāšanās mēs četratā (ar Justīni, Matīsu un r.) aizdevāmies romantiskās vakariņās četros no rīta uz Sātanu.
tam visam sekoja laisks rīts un diena, ko savukārt pavadīja burvīgs vakars ar draudziņiem purčikā. tika darītas sen nedarītas lietas, tika smiets un ēsts, un filozofēts, un vispār man patika!

pirmdienas vakarā palīdzējām Kristapam savadīt datorā kaut kādus datrspeciālistu datus, un vakar es biju uz psihiatrisko slimnīcu. jā, tieši tā.
šādi cilvēki ir jauki un labsirdīgi, un vairāk par visu viņi vēlas, lai viņos klausās. tad nu klausījāmies. tas, kā cilvēks vienā sarunā var iepīt to, ka pēc profesijas ir vēstnieks, ārsts un tehnologs, ka zvanījis valsts amatpersonām savā dzimšanas dienā, ka zīmējis pingvīnus. ou, tas bija pavisam interesanti.
vakar bija arī lieliskas vakariņas, kas tika noslēgtas ar saldēta jogurta prieciņu un miedziņu.
man patīk dzīve! par spīti muļķībām, kas reizēm to caurauž.

parunājieties. bučč.

Nav komentāru: