otrdiena, 2011. gada 27. septembris

tell me how does it feel to be one of the beautiful people?

ziniet, draudziņi, es reizēm vienkārši nesaprotu.
nesaprou, kāpēc gribas kaut ko darīt, bet roka kaut kā nepaceļas to izdarīt, piemēram, cik reizes man ir gadījies tā, ka mūza klāt, es tagad ņemšu un uztaisīšu sen sen atpakaļ netaisītu darbu, bet tad, kad rokai jāsniedzas pēc pildspalvas un papīra skrandiņas, tā nesniedzas. jo negrib. kas tas ir!? man gribētos ticēt, ka slinkums, bet kaut kur gruzd apziņa, ka tā tas tomēr nav. bet par to es šobrīd tālāk nedomāšu, citādi man atkal sāksies domu plūdums, kas pārvērtīsies domu ūdenskritumā, ka savukārt noved pie katastrofas un sprādziena. tāpēc labāk ne.

bet tas, par ko vēlējos drusku papļāpāt - smukums. ir cilvēki, kuriem tas vienkārši sanāk. nu tā - neko nedarot, nekā necenšoties, viņš ir smuks. un cauri. bez nekādiem uzlabojošiem līdzekļiem, uzvelkot mugurā dajebko, īpaši kaut ko, kas citam, parastajam mirstīgajam, izskatītos pēc miskastes, viņš izskatās šiks. tāds fancy.

bet kas tad paliek man? lai cik fancīgi es gribētu sataisīties, vienmēr kaut kādi misēkļi. kaut kas nokleksēts, kaut kas saķēpājies, kaut kas caurs. nu ko lai dara? galīgi neforši. man, piemēram, ļoti neveicas ar kurpēm. tās parasti izjauc visu koptēlu. jo es tomēr palieku drusku lempīga, grīļojos un kaut ko sagāžu.

piemēram, tāda marutinja, kas vispār ir grācijas un elegances iemiesojums (vismaz tādā pa ielu iešanas nozīmē. par teātra laikiem šobrīd nerunāsim, tie ir pārāk smieklīgi), var uzvilkt mugurā dajebbko, un es šeit domāju pat miskastes maisu, un izskatīties lieliski.
tāpat arī, skatoties kaut kādas filmas vai bildes, kur cilvēki saģērbušies pagalam eleganti, man tek siekalas par to, cik skaisti apģērbs izceļ to vai šo.

okei. čīkstēšanu beidzam un pārejem pie vispārējās sajūtas.
šorīt no rīta, dodoties uz skoliņu, konstatēju, ka gaisā nedaudz var sajust martu. tādā smaržas nozīmē. ja mazliet pievērtu acis pret salapojušiem kokiem, mazliet netīri zaļo zāli un putekļiem, kas raksturīgi vien septembra beigās, tad varētu pat sevi piemuļķot.

ai, taisnība gan bija tam cilvēkam, kurš reiz teica, ka setembra kabatās mājo gan augusts, gan oktobris.

bučas.

Nav komentāru: