sveikiņi.
uzrakstīju šo pirmdienas vakarā, kad biju mājās ar nelāgām sajūtām, bet nolēmu, ka uzrakstītajam jānogatavojas. un, re - feisbuks saka, ka ceturtajā oktobrī iepriekšējos divus gadus esmu publicējusi divus senākus ierakstus. tātad pareizi darīju, ka ļāvu visam pa nakti nosēsties.
par virsrakstu - tā kādreiz teica Ziedonis, un, izejot no vakardienas (runa ir par svētdienu, protams) notikumiem, es nospriedu, ka gluži vienkārši tas viss ir pastāstāms. galvenokārt jau tāpēc, ka pēc tam man gribēsies atcerēties. un detaļas pašlaik vēl stipri palikušas atmiņā, bet ar laiku, kā ierasts, kaut kas paliks blāvāks, un nekādas jēgas beigās nebūs. ha.
nedēļas nogale iesākās piektdien, kad vakars beidzās ar manu zvaigžņu brīdi - paklupšanu uz kāpnēm un skaļu knakšķi kreisajā potītē, kas vainagojās ar taksometra braucienu, jo paiet es nebiju spējīgs. par to nekas - uz traumām (tfu, tfu, tfu) jābrauc nebija, un sāpes līdz šim brīdim ir gandrīz pagaisušas.
sestdien ņerkājos, bet svētdienā bija domāts doties ekskursēties uz Šarlotes ezeru. jā, to pašu, par kura eksistenci uzzināju jau pirmajā kursā, kad šķirstīju savu pirmo Civillikuma grāmatiņu. tur beigās ir ezeru saraksts, kuros valstij esot zvejas tiesības. lūk, Šarlotes ezers, Šarlotes rajončikā, netālu Šarlotes kapi un vēl kaut kas šarlotes. nu kā radīts ekskursijai! protams, gandrīz trīs stundu brauciena attālums bija mazliet entuziasmu slāpējošs, bet svētdienas lietainajā un aukstajā rītā bijām apņēmības pilni doties ceļā. okej, nu saruna "- vai tu esi gatavs piedzīvojumam? - nē" nav nekas motivējošs, taču tas tika ignorēts, un mēs sākām.
principā pilnīgi visi apstākļi liecināja, ka diena nav labvēlīga ceļojumam. lūk arī uzskatāms un īss notikumu izklāsts.
1.iebraucam Lielvārdē paskatīties uz likteņupi, tur tāds zāļains laukums. upe forša un tā, bet, griežoties atpakaļ, mans uzticamais sarkanais dampis, saukts arī par putekļsūcēju vai koferi, iestrēgst dubļos. nu bet dubļos!!! pēc ilgas šņakarēšanās pārvaram cilvēka dabisko lepnumu un ejam meklēt kādu palīdzīgu cilvēku. atrodam un izvelkamies no dubļiem, bet laiks, protams, tiek pazaudēts.
2. ieraugām šarlotes ezeru, tur jau viņš ir, pilnīgi nekāds un pelēks, redzams no kalniņa. esam sataisījušies nonākt līdz ūdenim
3. nevaram atrast ezeru
4. nātres
5. vēl nātres
6. suņi aizskrien pāri ceļam mežā pakaļ ruksim, aizmirst, ka viņiem ir saimnieki, aizmirst, ka viņi nav no šarlotes ciema, aizmirst, ka jānāk mājās, aizmirst, ka šajā pasaulē ir kaut kas ārpus rukšiem
7. mežs, kurā suņi ieskrējuši, ir šausmīgi liels
8. ejam prasīties uz blakus mājām, vai nav kāds atskrējis un, ja gadījumā atskrien, lai zvana. ož pēc kazas siera un āboliem, bet cilvēku nav. un es nespēju jums izstāstīt, cik jocīgi ir iet iekšā svešā sētā un klauvēties pie durvīm, ja prātā nāk nelūgtas ainas iz lasītiem šausmu stāstiem vai redzētām šausmu filmām
9. ejam to pašu prasīties uz vēl citām mājām, tur ir dzirdējuši gaudošanu
10. turpinām prasīšanos kaimiņos esošajās mājās. es teicu par tām šausmu ainām prātā? ja, nu lucu - vienās mājās, kur mazos aplociņos rej kādi četri suņi, mūs laipni uzņem kungs ar protēzēm abu roku vietā, gumijas zābakiem, īspiedurkņu kreklu (spriediet paši, cik svētdienā bija auksts) un pāris trūkstošiem zobiem. nu khhh
11. sāk palikt tumšs
12. mazais ostītājs izskrien no meža, izskatās drusciņ sakaunējies par savu nesankcionēto 2h pastaigu. bet varbūt arī tā nav taisnība, jo ostītājam vienkārši ir tāda seja vienmēr
13. lielais ostītājs palaidnis vēl nav ieradies.
14. tumšs un migla. un mežā kāds staigā. ne sunis.
15. tiek izbraukts uz tuvējo benzīntanku pēc kā silta dzerama un materiāliem, lai varētu uzbliezt turpat rajonā izvietojamus sludinājumus
16. taisām sludinājumus, gribam līmēt pie kādas pastkastītes
17. pagājušas piecas stundas
18. kas tad tur? lielais ostītājs klāt! sakaunējies nav nemaz, priecīgs un slapjš. un ievērojamu gabalu no tās vietas, kur ieskrēja mežā. noteikti izceļojies pa kaimiņvalsti, mežā izostījis visas malas, izgaudojies, izšņakarējies un izdzīvojies pamatīgi.
19. piebrauc naftas caurules apsargs Romāns un pieraksta mūsu visu kontaktinformāciju. drošībai, tā teikt. nesaprotu, kāpēc tāds pārsteigums, ka esam atbraukuši no rīgas
globāli - cilvēki ir ārkārtīgi jauki un palīdzīgi. tie, kuriem mēs varējām pienācīgi izskaidrot, ka meklējam divus suņus, tādus un tādus, un tie, kuriem lūdzām mašīnu dabūt ārā no dubļu peļķītes, un viņiem liels un sirsnīgs paldies!
iespējams, no šī piedzīvojuma kaut ko iemācījos, bet galvenokārt jau, protams, faktu, ka tu patiešām neesi viens pats. ja paiesies un būsi pietiekami ņiprs, tev palīdzēs. iespējams.
un vispār - brauciet piedzīvojumos, draugi! atrodiet vietu ar sev īpašu nosaukumu, bruņojieties ar roadtrip playlist, ar karti un ar piedzīvojumu garu, un aiziet!
jā, un dariet visu pārējo arī - smejieties, mācieties jaunas valodas, šujiet priekšautus, ejiet uz koncertiem, dzeriet kafijas, rijiet kanēļmaizītes, māžojieties uz ielas, ceļojiet, elpojiet dziļi, ejiet draiskoties parkā, interesējieties par dinozauriem un bučojieties.
man jūs patīkat, un es gribētu jums pieskarties.
miers un vienmēr jūsu,
Š.
uzrakstīju šo pirmdienas vakarā, kad biju mājās ar nelāgām sajūtām, bet nolēmu, ka uzrakstītajam jānogatavojas. un, re - feisbuks saka, ka ceturtajā oktobrī iepriekšējos divus gadus esmu publicējusi divus senākus ierakstus. tātad pareizi darīju, ka ļāvu visam pa nakti nosēsties.
par virsrakstu - tā kādreiz teica Ziedonis, un, izejot no vakardienas (runa ir par svētdienu, protams) notikumiem, es nospriedu, ka gluži vienkārši tas viss ir pastāstāms. galvenokārt jau tāpēc, ka pēc tam man gribēsies atcerēties. un detaļas pašlaik vēl stipri palikušas atmiņā, bet ar laiku, kā ierasts, kaut kas paliks blāvāks, un nekādas jēgas beigās nebūs. ha.
nedēļas nogale iesākās piektdien, kad vakars beidzās ar manu zvaigžņu brīdi - paklupšanu uz kāpnēm un skaļu knakšķi kreisajā potītē, kas vainagojās ar taksometra braucienu, jo paiet es nebiju spējīgs. par to nekas - uz traumām (tfu, tfu, tfu) jābrauc nebija, un sāpes līdz šim brīdim ir gandrīz pagaisušas.
sestdien ņerkājos, bet svētdienā bija domāts doties ekskursēties uz Šarlotes ezeru. jā, to pašu, par kura eksistenci uzzināju jau pirmajā kursā, kad šķirstīju savu pirmo Civillikuma grāmatiņu. tur beigās ir ezeru saraksts, kuros valstij esot zvejas tiesības. lūk, Šarlotes ezers, Šarlotes rajončikā, netālu Šarlotes kapi un vēl kaut kas šarlotes. nu kā radīts ekskursijai! protams, gandrīz trīs stundu brauciena attālums bija mazliet entuziasmu slāpējošs, bet svētdienas lietainajā un aukstajā rītā bijām apņēmības pilni doties ceļā. okej, nu saruna "- vai tu esi gatavs piedzīvojumam? - nē" nav nekas motivējošs, taču tas tika ignorēts, un mēs sākām.
principā pilnīgi visi apstākļi liecināja, ka diena nav labvēlīga ceļojumam. lūk arī uzskatāms un īss notikumu izklāsts.
1.iebraucam Lielvārdē paskatīties uz likteņupi, tur tāds zāļains laukums. upe forša un tā, bet, griežoties atpakaļ, mans uzticamais sarkanais dampis, saukts arī par putekļsūcēju vai koferi, iestrēgst dubļos. nu bet dubļos!!! pēc ilgas šņakarēšanās pārvaram cilvēka dabisko lepnumu un ejam meklēt kādu palīdzīgu cilvēku. atrodam un izvelkamies no dubļiem, bet laiks, protams, tiek pazaudēts.
2. ieraugām šarlotes ezeru, tur jau viņš ir, pilnīgi nekāds un pelēks, redzams no kalniņa. esam sataisījušies nonākt līdz ūdenim
3. nevaram atrast ezeru
4. nātres
5. vēl nātres
6. suņi aizskrien pāri ceļam mežā pakaļ ruksim, aizmirst, ka viņiem ir saimnieki, aizmirst, ka viņi nav no šarlotes ciema, aizmirst, ka jānāk mājās, aizmirst, ka šajā pasaulē ir kaut kas ārpus rukšiem
7. mežs, kurā suņi ieskrējuši, ir šausmīgi liels
8. ejam prasīties uz blakus mājām, vai nav kāds atskrējis un, ja gadījumā atskrien, lai zvana. ož pēc kazas siera un āboliem, bet cilvēku nav. un es nespēju jums izstāstīt, cik jocīgi ir iet iekšā svešā sētā un klauvēties pie durvīm, ja prātā nāk nelūgtas ainas iz lasītiem šausmu stāstiem vai redzētām šausmu filmām
9. ejam to pašu prasīties uz vēl citām mājām, tur ir dzirdējuši gaudošanu
10. turpinām prasīšanos kaimiņos esošajās mājās. es teicu par tām šausmu ainām prātā? ja, nu lucu - vienās mājās, kur mazos aplociņos rej kādi četri suņi, mūs laipni uzņem kungs ar protēzēm abu roku vietā, gumijas zābakiem, īspiedurkņu kreklu (spriediet paši, cik svētdienā bija auksts) un pāris trūkstošiem zobiem. nu khhh
11. sāk palikt tumšs
12. mazais ostītājs izskrien no meža, izskatās drusciņ sakaunējies par savu nesankcionēto 2h pastaigu. bet varbūt arī tā nav taisnība, jo ostītājam vienkārši ir tāda seja vienmēr
13. lielais ostītājs palaidnis vēl nav ieradies.
14. tumšs un migla. un mežā kāds staigā. ne sunis.
15. tiek izbraukts uz tuvējo benzīntanku pēc kā silta dzerama un materiāliem, lai varētu uzbliezt turpat rajonā izvietojamus sludinājumus
16. taisām sludinājumus, gribam līmēt pie kādas pastkastītes
17. pagājušas piecas stundas
18. kas tad tur? lielais ostītājs klāt! sakaunējies nav nemaz, priecīgs un slapjš. un ievērojamu gabalu no tās vietas, kur ieskrēja mežā. noteikti izceļojies pa kaimiņvalsti, mežā izostījis visas malas, izgaudojies, izšņakarējies un izdzīvojies pamatīgi.
19. piebrauc naftas caurules apsargs Romāns un pieraksta mūsu visu kontaktinformāciju. drošībai, tā teikt. nesaprotu, kāpēc tāds pārsteigums, ka esam atbraukuši no rīgas
globāli - cilvēki ir ārkārtīgi jauki un palīdzīgi. tie, kuriem mēs varējām pienācīgi izskaidrot, ka meklējam divus suņus, tādus un tādus, un tie, kuriem lūdzām mašīnu dabūt ārā no dubļu peļķītes, un viņiem liels un sirsnīgs paldies!
iespējams, no šī piedzīvojuma kaut ko iemācījos, bet galvenokārt jau, protams, faktu, ka tu patiešām neesi viens pats. ja paiesies un būsi pietiekami ņiprs, tev palīdzēs. iespējams.
un vispār - brauciet piedzīvojumos, draugi! atrodiet vietu ar sev īpašu nosaukumu, bruņojieties ar roadtrip playlist, ar karti un ar piedzīvojumu garu, un aiziet!
jā, un dariet visu pārējo arī - smejieties, mācieties jaunas valodas, šujiet priekšautus, ejiet uz koncertiem, dzeriet kafijas, rijiet kanēļmaizītes, māžojieties uz ielas, ceļojiet, elpojiet dziļi, ejiet draiskoties parkā, interesējieties par dinozauriem un bučojieties.
man jūs patīkat, un es gribētu jums pieskarties.
miers un vienmēr jūsu,
Š.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru