draugi, man šķiet, ir pienācis laiks iksezonas postam, kurā es jūsmoju uz velna paraušanu. nevis tāpēc, ka dzīvē viss spīd un šķiet absolūti lielisks (tāds brīdis tiešām vēl nav pienācis, nesatraucieties, haha), bet gan tāpēc, ka es vakar noskatījos absolūti dvēseli sakustinošu filmu (The Danish girl) UN tāpēc, ka šodien nejauši atklāju kādu talantīgu tīneidžeru, kura balss man liek domāt par smaržīgām pļavām un ugunskuriem, un tveicīgām jūlija pievakarēm un gribēšanu apskaut kokus, un avotiem un elpu aizraujošiem stāstiem jūras šalku pavadībā. ak, un man arī gribas apraudāties par visu skaisto pasaulē, kad dzirdu šī minētā tīneidžera dziesmas. un tas, cienījamie, nemaz tik bieži negadās. (ja kas, viņš ir Sawyer Fredericks, skrieniet paskatīties!)
bet globāli - lūdzu nekoncentrēsimies uz kaut kādām lietām, kas mūs sarūgtina, kas mums liek heitot vai kā citādi pasliktināt vispārējo noskaņojumu. piemēram, uz jāņiem dombravām. kā internetā tiek ļoti pozicionēts, ierosinu vienkārši pagriezties, *hairflip* un uz kaut kādiem idiotismiem vienkārši neskatīties. piemēram - no rīta braucot, kāds muļķis mēģina ielauzties rindā, kurā es esmu stāvējusi jau brīdi, jo ir taču tik ļoti svarīga persona, ka citiem viņš jāpalaiž - palūkojieties viņam acīs, veltiet viņam savu vislabāko ghetto bitch skatienu un brauciet tālāk. un līdzīgi.
lūk šādu iemeslu dēļ ir jāuzskaita dzīves elementi, kas liek sapriecāties tā, ka gandrīz kauns, jo tomēr, pārējie smejas par tādu tīru suņa sajūsmu, un gluži vienkārši pieauguši cilvēki ne vienmēr lec gaisā aiz sajūsmas. nu tad aiziet.
- fakts, ka ārā piecos pēcpusdienā ir gaišs! tas nozīmē, ka krēslas posms, kas ir skaistākā dienas daļa, varēs tikt sagaidīts ārpus darba laika, nevis skatoties uz rīgas jumtiem un ilgojoties pēc pastaigām puskrēslā
- ceļojumu plānošana un nezināšana, kā tad būs braukt ar manuālās ātrumkārbas mašīnu
- vienreiz lietojamās glāzes (tumši sārtā krāsā!) mašīnas bagāžniekā blakus materiālam, ar ko tās jebkurā brīdī uzpildīt
- profesionālajā dzīvē nenormāli priecīgu padara pateicība par darbu. izrādās, esmu "competent" un " pleasant". ak!
- tulpju lapu kraukšķēšana, kad tās viegli saspiež. puķu bāzēs sāk parādīties tulpes.
- jenoti, lapsas un ūdri!!!!!
- mūzikas šovu auditions, kur cilvēks uznāk uz skatuves, sāk dziedāt, un visi spiež rokas pie sirds un nespēj saprast, kā gan kāds var būt tik ļoti savā vietā
- pilnmēness
- karnevāli un tajos satikti cilvēki, par ko (ar ko kopā, khmm) jāsmejas par to, cik smieklīgi viss sagadījies
- balles citās pilsētās un vakariņas ceļmalas krogos, kur interjerā absolūti nekas nekam nepiestāv, bet kopā iet neredzēti labi
- vārda dienas (aizgājušās un nākošās) mansardos, apsveikšanas pavisam mazās vārda dienās un bučas jau lielākās
- narcises podiņos (jā, es zinu, ka nemāku neko izaudzēt, bet jūs mākat, un par to vien ir vērts priecāties)
- aiznest kolēģim sūķeni
- pamāt kādam ar zeķi
- un vēl, un vēl, un vēl!!!!!
tā, atruna. profesionāla rakstura kaite, haha.
mans mērķis nav jūs sasmaidināt. ja tas notiek, tad tas ir patīkams blakus efekts, taču primāri es paniski baidos pazaudēt savā galvā konkrētus brīžus, tāpēc arī pierakstu. lai pēc laika atkal varu piespiest rokas pie sirds un atcerēties, cik pacilājoši ir tas vai tas.
bučas,
jūs man patīkat, un es gribētu jums pieskarties.
miers un vienmēr jūsu,
Š.
bet globāli - lūdzu nekoncentrēsimies uz kaut kādām lietām, kas mūs sarūgtina, kas mums liek heitot vai kā citādi pasliktināt vispārējo noskaņojumu. piemēram, uz jāņiem dombravām. kā internetā tiek ļoti pozicionēts, ierosinu vienkārši pagriezties, *hairflip* un uz kaut kādiem idiotismiem vienkārši neskatīties. piemēram - no rīta braucot, kāds muļķis mēģina ielauzties rindā, kurā es esmu stāvējusi jau brīdi, jo ir taču tik ļoti svarīga persona, ka citiem viņš jāpalaiž - palūkojieties viņam acīs, veltiet viņam savu vislabāko ghetto bitch skatienu un brauciet tālāk. un līdzīgi.
lūk šādu iemeslu dēļ ir jāuzskaita dzīves elementi, kas liek sapriecāties tā, ka gandrīz kauns, jo tomēr, pārējie smejas par tādu tīru suņa sajūsmu, un gluži vienkārši pieauguši cilvēki ne vienmēr lec gaisā aiz sajūsmas. nu tad aiziet.
- fakts, ka ārā piecos pēcpusdienā ir gaišs! tas nozīmē, ka krēslas posms, kas ir skaistākā dienas daļa, varēs tikt sagaidīts ārpus darba laika, nevis skatoties uz rīgas jumtiem un ilgojoties pēc pastaigām puskrēslā
- ceļojumu plānošana un nezināšana, kā tad būs braukt ar manuālās ātrumkārbas mašīnu
- vienreiz lietojamās glāzes (tumši sārtā krāsā!) mašīnas bagāžniekā blakus materiālam, ar ko tās jebkurā brīdī uzpildīt
- profesionālajā dzīvē nenormāli priecīgu padara pateicība par darbu. izrādās, esmu "competent" un " pleasant". ak!
- tulpju lapu kraukšķēšana, kad tās viegli saspiež. puķu bāzēs sāk parādīties tulpes.
- jenoti, lapsas un ūdri!!!!!
- mūzikas šovu auditions, kur cilvēks uznāk uz skatuves, sāk dziedāt, un visi spiež rokas pie sirds un nespēj saprast, kā gan kāds var būt tik ļoti savā vietā
- pilnmēness
- karnevāli un tajos satikti cilvēki, par ko (ar ko kopā, khmm) jāsmejas par to, cik smieklīgi viss sagadījies
- balles citās pilsētās un vakariņas ceļmalas krogos, kur interjerā absolūti nekas nekam nepiestāv, bet kopā iet neredzēti labi
- vārda dienas (aizgājušās un nākošās) mansardos, apsveikšanas pavisam mazās vārda dienās un bučas jau lielākās
- narcises podiņos (jā, es zinu, ka nemāku neko izaudzēt, bet jūs mākat, un par to vien ir vērts priecāties)
- aiznest kolēģim sūķeni
- pamāt kādam ar zeķi
- un vēl, un vēl, un vēl!!!!!
tā, atruna. profesionāla rakstura kaite, haha.
mans mērķis nav jūs sasmaidināt. ja tas notiek, tad tas ir patīkams blakus efekts, taču primāri es paniski baidos pazaudēt savā galvā konkrētus brīžus, tāpēc arī pierakstu. lai pēc laika atkal varu piespiest rokas pie sirds un atcerēties, cik pacilājoši ir tas vai tas.
bučas,
jūs man patīkat, un es gribētu jums pieskarties.
miers un vienmēr jūsu,
Š.
1 komentārs:
Tu esi interesanta. Ieraudzīju Tevi tinderī (hush, hush), nezinu, vai tikšu mests pa labi, vai pa kreisi, bet ar Tevi būtu interesanti runāt.
Ierakstīt komentāru