labvakar.
šis ir tāds vakars, kad niez pirksti. nevis no kaut kādas pretīgas slimības, protams, bet gan no iedvesmas. nez, kāds ir kādreiz veicis pētījumu par mūzām un to, kad tām labpatīkas atnākt? hā, droši vien nē, jo tad būtu jāpēta visi pasaules cilvēki, kuriem šāds jautājums ir aktuāls.
lūk. atkal dzīvoju kā viļņos - te šis, te tas, un tas ietekmē arī manu vispārējo noskaņojumu. piemēram, tikko bija ziemassvētki. gaisā atkal virmoja visas tās uzspiestās lietas, kuras ir katru gadu ap šo laiku, un manī tās neizraisīja pilnīgi nekādas emocijas. šodien, kad klīdu pa veikalu molā un aplūkoju zaļu dīvāna spilvenu, pēkšņi sapratu, ka man tomēr sirds mazliet trīc par faktu, ka ziemassvētku izjūta trūkst un trūkst. ja padomā, tas nav atkarīgs no kaut kādu personību atrašanās manā ikdienas apdzīvojamo emociju lokā, bet gan no kaut kā cita. šis cits, lūk, ir kaut kas pavisam mistisks, un arī to es nekad nesapratīšu - kas un kādas tieši emocionālās atmosfēras maiņas izraisa.
atkal kārojas paļurināt un paimprovizēt saraksta formā. šoreiz par tēmu - mazumiņi, kas iepriecina. tīri un vienkārši, bez nekādiem zemūdens akmeņiem un nosacījumiem. lūdzu, lasiet un priecājieties, ceru, ka ar to man no jums izdosies izspiest kādu smaidu.
*sveču liesmiņu sprakšķi
*toots and the maytals versija bītlu "hey jude"
*komplimenti (bet atkal ne kaut kādi parastie, bet gan oriģināli un tīri, piemēram "tu izskaties pilnīgā sajūsmā")
*pļāpas. visādās formās. protams, vislabāk klātienē, kur ērti un klusināts apgaismojums, un kur pazūd neērtības sajūta, jo asa gaisma, kā zināms, liek justies ārkārtīgi nedrošam
*sniegs! sniega prieku tuvums
*apjauta, ka mēs taču varam pavisam vienkārši visu nokārtot
*kad dzīve savēlusies, tās atšķetināšana
*uzaicinājumi aizbraukt ciemos
*reibinoši dzērieni (nerakstu "alkohols", jo tad šim sarakstam pazustu manis iecerētā skaistā noskaņa. tāda, kas liek katram atcerēties kādu siltu notikumu)
*dzejoļi
*īstie vārdi. arī ne īstajā brīdī. bet tā, lai pavisam patieesi
*jaunu grāmatu smarža
*mazās lāsītes, par kurām pārvēršas uz mēteļa sasēdušās sniegpārslas
*iedvesma, tik liela ka sirds draud aizlidot no prieka
*bučošanās. ai, ļaudis!
*skaists skats pa logu
*vēl arvien pilsētas
*džezs
*teātra izrāžu tuvums
*patīkams satraukums gaisā, īsu mirkli pirms jāsākas mājas viesībām
*ar mīlestību pagatavotas vakariņas
*smiekli
*sajūsma, kad atklāj jaunumu, kurš tik ļoti iet pie sirds
*izdošanās
*...
pašlaik vairāk nenāk prātā. bet šobrīd tik silti jūtos, tik! iespējams, pie vainas brīnišķīgā klade, kuru atradu plaukta dziļumā (t.i., otrajā rindā aiz vecām Civilprocesa likuma redakcijām), kuru man reiz uzdāvināja Maruxis. jūs zināt, ka esmu no rakstošo šlakas, tāpēc atļaušos jūsu priekšā [mentāli] izģērbties un nopublicēt kādu brīnumiņu, ko atradu tur pierakstītu. tīri mans, bez nekādām piegaršām, visīstākā šarlote. tas tapis kaut kur 2012.gada nogalē, ja nemaldos. zinātāji sapratīs, kādas personības man tolaik bija aktuālas. spriediet paši.
vēl jāpiemetina, ka reiz internetos atradu kārtējo dzīves patiesību: "Tu tik skaisti raksti. Tavs prāts noteikti ir šausmīga vieta."
sen tā nav bijis
tik kluss vakars
jūrai mugurā gludināts krekls
nevienas kaiju ūsas debesīs
kājas mūždien netīras
nelīdz ne vaniši ne domestosi
ziepjūdeņi glumi un
raupjās piekrastes smiltis
ļerkst tēvē un rādio
saspringuši kā pirms kara
viss ir tā un ne citādāk
kaut varētu parunāties
ar kādu mirušu dzejdari
ar dzejdariem tā ir
viņi viens otru
otrs vienu
saprot
paldies par uzmanību, mani burvīgie! gribu jums pieskarties un pateikt paldies, ka balstījāt manu reizēm grūstošo pašapziņu ar regulāriem šīs interneta dienasgrāmatas apmeklējumiem.
lai neaprakstāmi skaists un kvēls nākamais gads!
miers un vienmēr jūsu,
apgarotā Š.
P.S. bildiņā tas, kas jādara nākamgad.
šis ir tāds vakars, kad niez pirksti. nevis no kaut kādas pretīgas slimības, protams, bet gan no iedvesmas. nez, kāds ir kādreiz veicis pētījumu par mūzām un to, kad tām labpatīkas atnākt? hā, droši vien nē, jo tad būtu jāpēta visi pasaules cilvēki, kuriem šāds jautājums ir aktuāls.
lūk. atkal dzīvoju kā viļņos - te šis, te tas, un tas ietekmē arī manu vispārējo noskaņojumu. piemēram, tikko bija ziemassvētki. gaisā atkal virmoja visas tās uzspiestās lietas, kuras ir katru gadu ap šo laiku, un manī tās neizraisīja pilnīgi nekādas emocijas. šodien, kad klīdu pa veikalu molā un aplūkoju zaļu dīvāna spilvenu, pēkšņi sapratu, ka man tomēr sirds mazliet trīc par faktu, ka ziemassvētku izjūta trūkst un trūkst. ja padomā, tas nav atkarīgs no kaut kādu personību atrašanās manā ikdienas apdzīvojamo emociju lokā, bet gan no kaut kā cita. šis cits, lūk, ir kaut kas pavisam mistisks, un arī to es nekad nesapratīšu - kas un kādas tieši emocionālās atmosfēras maiņas izraisa.
atkal kārojas paļurināt un paimprovizēt saraksta formā. šoreiz par tēmu - mazumiņi, kas iepriecina. tīri un vienkārši, bez nekādiem zemūdens akmeņiem un nosacījumiem. lūdzu, lasiet un priecājieties, ceru, ka ar to man no jums izdosies izspiest kādu smaidu.
*sveču liesmiņu sprakšķi
*toots and the maytals versija bītlu "hey jude"
*komplimenti (bet atkal ne kaut kādi parastie, bet gan oriģināli un tīri, piemēram "tu izskaties pilnīgā sajūsmā")
*pļāpas. visādās formās. protams, vislabāk klātienē, kur ērti un klusināts apgaismojums, un kur pazūd neērtības sajūta, jo asa gaisma, kā zināms, liek justies ārkārtīgi nedrošam
*sniegs! sniega prieku tuvums
*apjauta, ka mēs taču varam pavisam vienkārši visu nokārtot
*kad dzīve savēlusies, tās atšķetināšana
*uzaicinājumi aizbraukt ciemos
*reibinoši dzērieni (nerakstu "alkohols", jo tad šim sarakstam pazustu manis iecerētā skaistā noskaņa. tāda, kas liek katram atcerēties kādu siltu notikumu)
*dzejoļi
*īstie vārdi. arī ne īstajā brīdī. bet tā, lai pavisam patieesi
*jaunu grāmatu smarža
*mazās lāsītes, par kurām pārvēršas uz mēteļa sasēdušās sniegpārslas
*iedvesma, tik liela ka sirds draud aizlidot no prieka
*bučošanās. ai, ļaudis!
*skaists skats pa logu
*vēl arvien pilsētas
*džezs
*teātra izrāžu tuvums
*patīkams satraukums gaisā, īsu mirkli pirms jāsākas mājas viesībām
*ar mīlestību pagatavotas vakariņas
*smiekli
*sajūsma, kad atklāj jaunumu, kurš tik ļoti iet pie sirds
*izdošanās
*...
pašlaik vairāk nenāk prātā. bet šobrīd tik silti jūtos, tik! iespējams, pie vainas brīnišķīgā klade, kuru atradu plaukta dziļumā (t.i., otrajā rindā aiz vecām Civilprocesa likuma redakcijām), kuru man reiz uzdāvināja Maruxis. jūs zināt, ka esmu no rakstošo šlakas, tāpēc atļaušos jūsu priekšā [mentāli] izģērbties un nopublicēt kādu brīnumiņu, ko atradu tur pierakstītu. tīri mans, bez nekādām piegaršām, visīstākā šarlote. tas tapis kaut kur 2012.gada nogalē, ja nemaldos. zinātāji sapratīs, kādas personības man tolaik bija aktuālas. spriediet paši.
vēl jāpiemetina, ka reiz internetos atradu kārtējo dzīves patiesību: "Tu tik skaisti raksti. Tavs prāts noteikti ir šausmīga vieta."
sen tā nav bijis
tik kluss vakars
jūrai mugurā gludināts krekls
nevienas kaiju ūsas debesīs
kājas mūždien netīras
nelīdz ne vaniši ne domestosi
ziepjūdeņi glumi un
raupjās piekrastes smiltis
ļerkst tēvē un rādio
saspringuši kā pirms kara
viss ir tā un ne citādāk
kaut varētu parunāties
ar kādu mirušu dzejdari
ar dzejdariem tā ir
viņi viens otru
otrs vienu
saprot
paldies par uzmanību, mani burvīgie! gribu jums pieskarties un pateikt paldies, ka balstījāt manu reizēm grūstošo pašapziņu ar regulāriem šīs interneta dienasgrāmatas apmeklējumiem.
lai neaprakstāmi skaists un kvēls nākamais gads!
miers un vienmēr jūsu,
apgarotā Š.
P.S. bildiņā tas, kas jādara nākamgad.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru