sestdiena, 2014. gada 20. decembris

baby... did you forget to take your meds?

labvakar.

šīs ir manas mierīgās brīvdienas. nezinu, vai to gribējās ziemassvētku tuvuma dēļ (miera un sirdssiltuma laiks utt.), vai kādu citu iemeslu dēļ. lūk. vakar pavadīju mierīgu vakaru, skatoties seriālu. true detective, ļaudis, ļoti badass, un es nespēju sagaidīt nākamās sērijas, jo, loģiski, tās vēl nav gatavas, žēl.
lūk. tā nu es esmu mierīgos vējos (tā vispār kāds saka? vai tas ir mans izdomājums, hm), un man ir neprātīgi daudz laika iekšējai spriedelēšanai. to arī daru pēc pilnas programmas.

tuvojoties svētkiem, tukšās dienas piepildās vēja ātrumā, un man tāds tīri sev laiks solās pienākt vien kaut kad pēc jaunā gada, kas, savukārt, ar garantiju būs brīnišķīgs. šodien biju uz kārtējo gorīšanās nodarbību, un arī tur kaut kā ļoi nomierinājos. pēc tam aizvedu Hobitu un Mārtiņu līdz veikalam, un tad kādu brīdi maldījos pa mistiskām ielām, lai tiktu mājās. jā, lai arī man ir mans uzticamais četrriteņu draugs, vēl arvien esmu topogrāfisks idiots, un nesajēdzu, kur kas atrodas. tas nekas. iemesls pabraukāties vienatnē vienmēr no manas puses tiek uzņemts ar prieku. vārdu sakot, ir miers. kā reiz teica kāds gudrs interneta komentētājs: "esi pietiekami drosmīgs, lai pieņemtu, ka esi pelnījis mieru. pēc tam esi drosmīgs un atstāj to, kas tev šo mieru nesniedz."

kāpēc vispār te pļāpājos? jo šis decembris man ir bijis ļoti emocionāli augšām un lejām bagāts. nevis tādā līmenī, ka jūtos šā un tā, bet gan tādā, ka emocijas ņem virsroku pār fizisko manis daļu. kā tas izpaužas? kādu vakaru, kad ar H. gājām uz mašīnu, saņēmu ne pārāk labas ziņas, un man sākās sabrukums. es domāju sirdsklauves, elpas trūkumu un mežonīgu knosīšanos. turklāt ziņas nebija nemaz TIK sliktas, vienkārši loģisks aktuālās situācijas risinājums, bet stresoju neaprakstāmi. kad biju aizvedusi jau minēto H. mājās, ierados pati savās mājās un prātā nelūgtas nāca visādas sliktas domas - dažādas, bet galvenokārt grozījās ap "vājprāts, es taču neko nesajēdzu" ideju. iedzēru baldriāņus! nopietni, draugi. tā kā nekad agrāk.
pēc tam sekoja apraudāšanās, sēžot pie stūres korķī, kas rezultējās ar mežonīgiem smiekliem. turpat pie tās pašas stūres, un tajā pašā korķī. nez, ko domāja blakus šoferi. nav brīnums, ka nākamajā vakarā pārāk sareibu.

tā man iet. visu laiku līdzi baldriāņu burciņa, bet globāli tā vairs nav nepieciešama. lūdzu nesabīstieties manā klātbūtnē būt jūs paši, man vēl arvien ļoti patīk cilvēku tumšās puses, kas nozīmē vieglas šizofrēniskas novirzes vai kādus sliktus ieradumus. esmu vēl arvien tā pati, tikai šobrīd esmu pielikusi lielas pūles, lai pārāk daudz nesatrauktos.

jā, ļoti jokaini. taču mācos tikt ar sevi galā, un man sanāk! man principā patīk lietas, es galīgi nesūdzos. tuvojas skaistākās gada ballītes, kuras mirks spīguļos, šampanieša burbulīšos, kristāla glāzēs, tumšās lūpu krāsās, garajās zīda zeķēs, samta kleitās, nepārtrauktā ķiķināšanā un vispārējā pacilātībā. ļoti gaidu!
šogad viss pilnīgi citādi, un man nav sajūtas, ka kādam jāprasa atļauja justies priecīgai.

bet ziniet? vakar redzēju krītošu zvaigzni. pirmo reizi dzīvē!! tas, ko no visas sirds vēlējos tobrīd, lai paliek manā ziņā, bet, es to atļaušos uztvert kā labu zīmi, lūdzu, ja. viss būs nenormāli skaisti! lai arī, iespējams, kaut kas mainīsies, bet būs tik skaisti! tā, ka ar elpas ievilkšanu nepietiks, un gribēsies pievērt acis, lai saglabātu prātā konkrēto brīdi un to, kas iekšā tobrīd darās.

sakiet, vai kādreiz jums ir izdevies pildīt kādu jaunā gada apņemšanos? man ne. vismaz permanenti ne, tikai kādus pāris mēnešus.

vēl. ar mani notiek arī brīnišķīgas lietas, nepārprotiet. jā, esmu oficiāli jukusi, bet es deru, ka es jums nepatiktu, ja es tāda nebūtu, vai ne? atzīstiet. (varbūt drusciņ par iedomīgu, bet nu piedrāzt. labāk taču mīlēt sevi).
februāris noraus jumtu ar to, ka būs SKRILLEX, un es no viņa ģībstu, ja to milzīgo ārdīšanos var nosaukt par ģībšanu. un tad pēc pāris dienām būs mans mīļotais rudmatainais čalis, ar kura tekstiem identificējos jau trešo gadu. nespēju sagaidīt. tad man ir visādi ceļot plānošanas plāni, dzīves plāni, un draugu plāni, un vēl arī sevis pataisīšanas veselīgāku plāni. ziniet ko? man no zumbas nodarbībām ir palicis mazlietiņ lielāks dibens. vingrāks. mazliet pacēlies (MY ANACONDA DON'T).

viss, pietiek.
bučoju, skauju un gribu jums pieskarties.

Š.


Nav komentāru: