labvakar, draugs.
atgriežoties pie tā, ka reizēm tik neprātīgi smeldz, kā kārojas kādam izstāstīt visu. ne tā, ka man būtu kas tik nenormāls un nospiedošs, ko stāstīt, vienkārši... tā ir. ārā līst, un no blakus istabas dārd dombura studija pa televīziju. šī kombinācija, kas sastāv no dombura studijā sēdošo kungu degošajās acīs redzamo kāri pēc varas un tā burvīgā mitruma, ar ko gaiss pārpilns, liek man izlikt uz paplātes... atkal ne visu, , kā bet šo to.
mēs visu laiku kaut ko meklējam. es nespēju sevi atrast. un es arī nemaz nezinātu, kā jājūtas, ja būtu sevi atradusi. nezinu arī, kas jādara, lai sevi atrastu.
esmu piedzīvojusi tādas apsēstības, ka likās - mana galva aizlidos, tad esmu gribējusi kļūt gudra, tad esmu klejojusi, esmu bijusi viena un ne viena, un tad ir bijusi personības dalīšanās (meloju - tā vēl arvien ir), un tad esmu bijusi apjukusi, un tad reibusi, un tad, un tad un tad... protams, nav prātīgi visu pabeigt ar daudzpunktēm, bet es citādi neprotu. es pārāk ātri aizraujos, un tad man aizraušanās tik ātri neapnīk, un tad es sapņoju. kad esmu pārsapņojusies, sāk degt pirksti, un man ir jāraksta. ne jau šeit, ne tā, bet ar pildspalvu vai zīmuli. parasti trīc rokas, un es nevaru apstāties. un tad man liekas, ka esmu norakstījusi nost smagumu. vai tā ir - es nekad nezināšu.
turpinu klausīties lietū, un man salst potītes. es pēdējos gadus ar savām potītēm lepojos, jo tās man tiešām ir pagadījušās jaukas, bet potītes diemžēl nepalīdz nekādos dzīves meklējumos. tikko biju uz brīdi izgājusi ārā - ar šausmām sapratu, ka apkārt visi precas un plāno ģimenes pieaugumu tā, it kā tas būtu pašsaprotami. protams, tā tas arī ir tiem, kas plāno, bet, ja paraugos uz sevi - man nekad nav ienācis prātā, ka jā, es patiešām vēlētos būt laimīga sieva. jēzus, tas vienkārši neizklausās pēc manis. palikt neprecētai līdz šim manam LIELAJAM vecumam (lūdzu nesmejieties) ir bijusi mana izvēle, taču ne mirkli nedomāju, ka konkrētajā brīdī būtu darījusi citādāk. iespējams, man neder tradicionālās vērtības. esmu pārāk jauna, lai par to spriestu, bet nespēju iedomāties, kam būtu jānotiek, lai es par tām mainītu domas.
taču tas kļūst pārāk sentimentāli. esmu sentimentāla pēc dabas, man ārkārtīgi kārojas to brīžu, kad varu laimīgi nopūsties un nodomāt, ka tieši šo, tieši šādā brīdī esmu kādreiz izsapņojusi. lai varu gremdēties mirklī un nedomāt par visu to bulšitu, kas parasti kuras man prātā.
tā, pusnakts.
iespējams, esmu izļurinājusies. gribu turpināt pļāpāt. gribu visu pļāpāt un gribu to izpļāpāt kādam, kuram interesē tas, ko stāstu. šis nav domāts kā pieteikšanās aicinājums uz sarunu vai, dievs nedod, randiņu. tas ir tā, lai jūtos izpildījusi savu pienākumu pastāstīt internetam, kas man prātā. tikai, vēlos jums noteikti atgādināt, ka gadījumā, ja ar kādu runājat - lūdzu runājiet. nevis stāstiet. runājiet, klausieties un klusējiet. jo šie trīs elementi ir tie, kas liek zemei griezties.
ļoti jūs man patīkat.
miers un vienmēr jūsu,
š.
atgriežoties pie tā, ka reizēm tik neprātīgi smeldz, kā kārojas kādam izstāstīt visu. ne tā, ka man būtu kas tik nenormāls un nospiedošs, ko stāstīt, vienkārši... tā ir. ārā līst, un no blakus istabas dārd dombura studija pa televīziju. šī kombinācija, kas sastāv no dombura studijā sēdošo kungu degošajās acīs redzamo kāri pēc varas un tā burvīgā mitruma, ar ko gaiss pārpilns, liek man izlikt uz paplātes... atkal ne visu, , kā bet šo to.
mēs visu laiku kaut ko meklējam. es nespēju sevi atrast. un es arī nemaz nezinātu, kā jājūtas, ja būtu sevi atradusi. nezinu arī, kas jādara, lai sevi atrastu.
esmu piedzīvojusi tādas apsēstības, ka likās - mana galva aizlidos, tad esmu gribējusi kļūt gudra, tad esmu klejojusi, esmu bijusi viena un ne viena, un tad ir bijusi personības dalīšanās (meloju - tā vēl arvien ir), un tad esmu bijusi apjukusi, un tad reibusi, un tad, un tad un tad... protams, nav prātīgi visu pabeigt ar daudzpunktēm, bet es citādi neprotu. es pārāk ātri aizraujos, un tad man aizraušanās tik ātri neapnīk, un tad es sapņoju. kad esmu pārsapņojusies, sāk degt pirksti, un man ir jāraksta. ne jau šeit, ne tā, bet ar pildspalvu vai zīmuli. parasti trīc rokas, un es nevaru apstāties. un tad man liekas, ka esmu norakstījusi nost smagumu. vai tā ir - es nekad nezināšu.
turpinu klausīties lietū, un man salst potītes. es pēdējos gadus ar savām potītēm lepojos, jo tās man tiešām ir pagadījušās jaukas, bet potītes diemžēl nepalīdz nekādos dzīves meklējumos. tikko biju uz brīdi izgājusi ārā - ar šausmām sapratu, ka apkārt visi precas un plāno ģimenes pieaugumu tā, it kā tas būtu pašsaprotami. protams, tā tas arī ir tiem, kas plāno, bet, ja paraugos uz sevi - man nekad nav ienācis prātā, ka jā, es patiešām vēlētos būt laimīga sieva. jēzus, tas vienkārši neizklausās pēc manis. palikt neprecētai līdz šim manam LIELAJAM vecumam (lūdzu nesmejieties) ir bijusi mana izvēle, taču ne mirkli nedomāju, ka konkrētajā brīdī būtu darījusi citādāk. iespējams, man neder tradicionālās vērtības. esmu pārāk jauna, lai par to spriestu, bet nespēju iedomāties, kam būtu jānotiek, lai es par tām mainītu domas.
taču tas kļūst pārāk sentimentāli. esmu sentimentāla pēc dabas, man ārkārtīgi kārojas to brīžu, kad varu laimīgi nopūsties un nodomāt, ka tieši šo, tieši šādā brīdī esmu kādreiz izsapņojusi. lai varu gremdēties mirklī un nedomāt par visu to bulšitu, kas parasti kuras man prātā.
tā, pusnakts.
iespējams, esmu izļurinājusies. gribu turpināt pļāpāt. gribu visu pļāpāt un gribu to izpļāpāt kādam, kuram interesē tas, ko stāstu. šis nav domāts kā pieteikšanās aicinājums uz sarunu vai, dievs nedod, randiņu. tas ir tā, lai jūtos izpildījusi savu pienākumu pastāstīt internetam, kas man prātā. tikai, vēlos jums noteikti atgādināt, ka gadījumā, ja ar kādu runājat - lūdzu runājiet. nevis stāstiet. runājiet, klausieties un klusējiet. jo šie trīs elementi ir tie, kas liek zemei griezties.
ļoti jūs man patīkat.
miers un vienmēr jūsu,
š.
2 komentāri:
Labvakar. Pusnakts ar pusi. Lietus ir pārstājis mazgāt šo pasauli. Varbūt pietiks, lai var vēl pakavēties siltajos vasaras vakaros nevis kā tagad - saldēt kājas.
Let's take a ride and push it through.
Jūs mani tikko absolūti sajūsminājāt! Sirsnīgs paldies. Paužu neizpratni, kā gan varēju tā nejauši pamosties
Ierakstīt komentāru