piektdiena, 2013. gada 4. oktobris

un atkal uz riņķi

sveikiņi.

pašlaik esmu iegrimusi visai dziļās pārdomās. protams, katru dienu man prāta tālāko nostūri šķērso doma, ka nekas nav skaidrs, viss vēl priekšā, bet tūliņ tūliņ jau būs jāspēj pieņemt kaut kādi lēmumi, kas turpmāko ievirzīs šādā vai tādā gultnē. lai gan, kuru es te mēģinu apmuļķot, šādi gultnes maiņas lēmumi gluži vienkārši nestrādā. un cauri. kad liekas, ka - jā, tagad būs šādi, un es tagad ņemšos un darīšos tikai šādā virzienā, kaut kas notiek, un atkal viss pagriežas. kāpēc, tas man nudien nav skaidrs, bet es noteikti kādreiz ceru nonākt pie izskaidrojuma.

piemēram, kad pabeidzu vidusskolu, es biju visai droša, ka jurisprudence nav galīgi man, tagad, esat jau to dzirdējuši, domas ir atkal un atkal mainījušās. no sākuma gribēju strādāt krimināltiesībās. tad maksātnespējā. tad lietu tiesībās. tad vēl un vēl.. un beigās sapratu, ka vienkārši ir jāgaida, kad specialitāte atnāks pati. jo maģistra darbs lēnām top, un top galīgi nevienā no šiem manis nosauktajiem kādreiz gribētajiem virzieniem. mani patiešām māc šausmas, kurp gan es došos, kad būs jāmeklē prakse manā izvēlētajā tēmā. ar to taču normāli cilvēki nenodarbojas!

šodien saņēmu ziņu, kas mani negaidīti iepriecināja. pirms pāris nedēļām pieteicos kādā apmācību programmā, ko organizē atpazīstams advokātu birojs, un šodien atvēru epastu, kas apliecināja, ka esmu izturējusi konkursu un tur tikusi. protams, tas ir atzīstams rezultāts, bet es esmu patiešām neierasti ārkārtīgā sajūsmā. iespējams, esmu atklājusi sev kaut ko jaunu, kas man varētu patikt. vai arī, šis ir kārtējais gultnes mainīšanas lēmums?
nav ne jausmas. varētu arī vienkārši nopurināties un iet tālāk, kā es vienmēr to esmu darījusi, bet šoreiz girbas iet lēnām. rūpīgi. it kā ar lēnāku iešanu pārliecināšos, vai tas man pavērs kaut kādas jaunas durvis vai nē.

mēs visi maināmies, ļaudis. arī pavisam ne tādā virzienā, kādā esam reiz iecerējuši. zinu, ka runāju klišejās un tā, taču es vēl arvien esmu pārliecināta, ka ir jāmēģina saprast un pielāgoties. ne tikai no manas puses, bet arī no visām pusēm, ar kurām saskaros ikdienā.

būvēsim jaunus tiltus un neatstāsim novārtā vecos!

ļoti gribu satikt visādus draudziņus, sabučoties, papļāpāt, pasmieties un, galu galā, atklāt jaunus apvāršņus. jo vienveidīgi dzīvot ir grēks taču, vai ne, dārgie?

miers un vienmēr jūsu,

Š.


Nav komentāru: