sestdiena, 2013. gada 30. marts

prom

labrīt.
pašlaik sēžu istabas stūrī, mans dibens atrodas uz krēsla priekšējās maliņas - jo uz krēsla nav vietas, un viss pārējais aizkrāmēts. šķiroju apakšveļu - kas man patīk, cik vajag līdzi, ko nevilkšu un ko vilkšu. pēc apakšveļas tāpat šķirošu zeķes, tad jau bikses/svārkus un citus apģērba gabalus, mēģinot visu sakārtot tā, lai čemodānā vēl kaut kam atliek vieta.

tas nekas, ka ir klusā sestdiena - šodien plānojam kaķim ceļojumu uz turpmāko divu nedēļu dzīvesvietu, pēc tam vēl jāsapērk pēdējās ērtības lietas - head rest spilveni (es tiešām nezinu, kā latviski tos sauc, atvainojiet), pārejas (tās, kas jāuzsprauž latviešu štepselim, lai varētu iespraust amerikāņu štepselī), jauna fotoaparāta atmiņas karte un jaunas austiņas, jo no šīm man vienkārši ir sāpes. un tad, un tad un tad - tad lidosim projām, un es jau sen esmu atzīmējusi kalendārā, cik dienas palikušas līdz prombraukšanai - šodien viena. priecīgās lieldienas sagaidīsim Stambulā.

tā globāli - esmu ļoti nogurusi. no skolas, darba un autoskolas tādā lielā apvienojumā, man bieži nāk miedziņš, un es vēl biežāk atplīstu. tagad, kad autoskolas teorijas nodarbības ir cauri, es labprāt atpūtīšos, mēģināšu ieprasties, kā tad ir būt pie stūres, un galu galā - baudīt pavasari. un tas nekas, ka ārā tā nav, tas mums visiem ir iekšā, un cik nav dzirdēts, ka, ja iekšā silti, arī ārā paliek silti. un nestāstiet nu man te, ka jums ir ziemas jušana iekšā.

vakar turēju rokās pirms pāris dienām dzimušu trusēnu, šiem trusēniem ļoti gādīga mamma, sataisījusi tādu migu, ka jārokas, lai varētu ar mazuļiem apsveicināties. bet es turēju. un tajā brīdī bija visīstākā lieldienu sajūta.

jā, līdzi ņemšu veselus desmit jurista vārda numurus - lai visiem izskatās, ka esmu nopietna, un varbūt, ka, lasot gudru cilvēku domas, man arī kaut kas pielips un varēšu sākt domāt kā gudrs cilvēks.

un pats galvenais - ir pēdējais brīdis, kad jātiek vaļā no ziemas riepas. tagad, protams, atkrīt, jo štatos es nespēšu atturēties no viņu burvīgi treknās pārtikas, bet pēc tam - būs jāskrien. un jābrauc ar riteni. un vispār, plānu ir ļoti daudz.

uz drīzu tikšanos,
miers un vienmēr jūsu,

Š.


ā, un vēl - es ceru, jums netraucēs, ja regulāri FB parādīsies kaut kādi mani iespaidi.

Nav komentāru: