pirmdiena, 2012. gada 20. augusts

paskraidīties

esmu iesākusi ņemties ar filmām. nē, nekāda režija vai scenārijtaisīšana, vai kas līdzīgs, vienkārši skatīšanās. parasti ar filmām vienmēr bija tā - ou, gribu ko paskatīties, ņemšu kaut ādu skuķu gabalu, piemēram, mean girls, un priecāšos. un būšu noskatījusies filmu. tā nav jādara.

esmu pieķērusies labajām filmām. piemēram, nesen noskatījos krusttēvu, par ko jūs jau droši vien dzirdējāt, jo bļaustījos visos socportālos. un tikko esmu ievilkusi pirmo elpu pēc shawshank redemption. tur viss tā lieliski ir pastāstīts, un jā, es atkal esmu meinstrīm būtne, jo man patīk filma, kas patīk varen lielam skatītāju skaitam. es, protams, runāju par tiem, kas ar visaugstāko vērtējumu novērtējuši šo filmu Imdb'ā. hihihi.

šodien esmu nedaudz apslimusi. tāpēc nīkstu, skatos dumjus seriālus un prātoju. vakar pa dienu atgriezos no ļoti lieliska pasākuma. tik lieliska, ka man pat nebija iebildumu gulēt teltī, ja bez tā nevarēja iztikt. viss gāja ļoti patīkami. tā priecīgi, bez nekādiem gadiem krātiem aizvainojumiem vai citām nevienam nevajadzīgām emocijām. protams, neiztikām bez traumām (kādai kāds uz kājas uzmeta soliņu. nu, nevis soliņu, bet solu. smagu) un aprunāšanas, bet tas atmosfērai netraucēja.
visi esam izauguši katrs uz savu pusi, un ir priecīgi, ka tā, jo visiem ir kaut kāda sava dzīves līkne, pa kuru tad viņi arī staigā. un vēlu visiem to labāko. lai nākamajā kopā sanākšanā ir vēl smukāk!!

ak, un tūliņ sāksies skola. tik tūliņ, ka man ir piemetusies sajūta, ka jādodas uz grāmatveikalu un jāpērk penālis, klades, burtnīcu vāciņi un kāda grāmata. nekad šo sajūtu neesmu izlaidusi, liekas, jau reiz par to runāju. šogad gan es būšu superatbildīgā būtne ar vien divu gadu posmu, pēc kura es varēšu pavisam nopietni iegūt kaut kāda līmeņa kvalifikāciju (ja vien līdz tam neizmācīšos par pulksteņu meistaru, ak, cik smieklīgi). un šādai būtnei nepiestāv kaut kādi penāļi vai burtnīcu vāciņi! es jau pat lēnām esmu sākusi domāt par pieaugušo dzīvei piemērotāku laptopa somiņu/mapi, manējā ir pārāk bērnišķīga.
labi, par to meloju.

atklāti runājot, šobrīd cīnos ar sajūtu, ka es neizdaru lietas līdz galam. kau kā pamīcos, un tad viss. nezinu, kas par problēmu šai gadījumā, bet vienmēr rodu kaut kādus pavisam jancīgus attaisnojumus. pē. ziniet, atkal iedarbināšu savu "piedrāzt" politiku un kalšu plānus pasaules iekarošanai.

te.

and on top of all that, man salst kājas. vilnas zeķes nelīdz. vajadzētu kādu ieteikumu.

miers un vienmēr jūsu,

Š.

1 komentārs:

stikla gunita teica...

internets runā, ka salstošas kājas var izraisīt asinsvadu nospiešana. Pret to palīdzot atbilstoša izmēra apavi, sports, siltas vīrieša rokas un nāktru tēja.