sveiki, ļaudis.
ir kaut kā citādāk nekā jebkad, bet tas nozīmē vien to, ka ir tā.. sasodīti baudāmi! ir iestājusies laikam vasara, un tas, ka tā nav ierastā, verdoši karstā vasara, kas aizcērt elpu un nogurdina, ir pat ērti. jo pašlaik esmu brīva kā putns, un manās interesēs ir nenogurt, lai var skriet un smiet bez apstājas.
lūk. bija ieradusies nora, mēs ar marutinju viņu un Filipu satikām, un tas bija jauki. galīgi ne tā kā senāk, bet tik un tā jauki. mazliet, protams, bēdīgi, ka nav tas pats, bet nora paliek nora. un ar viņu ir vērts tikties kaut tāpēc, ka ar viņu kopā tās lielās muļķības piedzīvotas. ā, un viņas draudziņš ir burvīgs, man viņš ļoti patika, un cerēsim, ka vismaz reizi mūžā es vēl viņu redzēšu.
man ir tik daudz visādas idejas prātā, kas visas kliedz un brēc pēc darīšanas. kaut vai apģērbu pārtaisīšana, lai es varētu būt hipsters uz pilnu klapi un nēsāt "something retro on my necklace", un būt "a part time blogger and a designer for a jewelery line", hā.
es varētu pļāpāt un pļāpāt līdz pat bezgalībai.
man bija vienkārši lieliska iepriekšējā nedēļa, kurā es katru dienu satiku savu dārgo Š., un tas, mani draugi, ir liels sasniegums, jo līdz šim mēs abas bijām ļoti aizņemtas, bet tagad ir laiks atpūsties. un tā uz pilnu klapi!
kopumā atpūšanās mani ir padarījusi par pavisam citu būtni. es vienkārši vairs kaut kā tik labi neprotu kašķēties. protams, ir lietas, kuras man vienkārši liek aizsvilties un slikti uzvesties, bet es tām esmu iemācījusies nepievērst uzmanību. un pie vainas ir tas, ka bezstresa stāvoklī ir vieglāk visu uztvert mazāk nopietni. un nepīkstēt.
ak, šajā nedēļā bija lērums visādu piedzīvojumu, divreizējs gājiens uz kino (uz filmām, kas vispār nav jāskatās, bet ko lai dara, kas nodarīts - nodarīts), gājiens uz manu mīļāko lietoto apģērbu veikalu pasaulē (bet, draugi, vēl neesmu bijusi Valgas humpalās, iespējams, ka tās to pārspēs), gājiens kļūt par puslitru.. vieglākai? vai tukšākai, nezinu, gājiens pusdienās ar kādu izcili sabiedrisku un komunikablu cilvēku, milzīgs paldies par to viņam, galīgi uzlaboja noskaņojumu, tad vēl došanās pastaigā un fancīgās vakariņās Jomas ielā.. ak vai. ak, dzīve!!!
es tagad pilnīgi varētu sākt lielīties un atļauties paziņot, ka šādā garastāvoklī es pat būtu spējīga uzrakstīt nelielu gabaliņu no kāda izcili aplaimota un laimīga cilvēka skatpunkta. kauns šitā lielīties, nu tiešām!
bučas, draudziņi.
vienmēr jūsu,
Š.
lūk. bija ieradusies nora, mēs ar marutinju viņu un Filipu satikām, un tas bija jauki. galīgi ne tā kā senāk, bet tik un tā jauki. mazliet, protams, bēdīgi, ka nav tas pats, bet nora paliek nora. un ar viņu ir vērts tikties kaut tāpēc, ka ar viņu kopā tās lielās muļķības piedzīvotas. ā, un viņas draudziņš ir burvīgs, man viņš ļoti patika, un cerēsim, ka vismaz reizi mūžā es vēl viņu redzēšu.
man ir tik daudz visādas idejas prātā, kas visas kliedz un brēc pēc darīšanas. kaut vai apģērbu pārtaisīšana, lai es varētu būt hipsters uz pilnu klapi un nēsāt "something retro on my necklace", un būt "a part time blogger and a designer for a jewelery line", hā.
es varētu pļāpāt un pļāpāt līdz pat bezgalībai.
man bija vienkārši lieliska iepriekšējā nedēļa, kurā es katru dienu satiku savu dārgo Š., un tas, mani draugi, ir liels sasniegums, jo līdz šim mēs abas bijām ļoti aizņemtas, bet tagad ir laiks atpūsties. un tā uz pilnu klapi!
kopumā atpūšanās mani ir padarījusi par pavisam citu būtni. es vienkārši vairs kaut kā tik labi neprotu kašķēties. protams, ir lietas, kuras man vienkārši liek aizsvilties un slikti uzvesties, bet es tām esmu iemācījusies nepievērst uzmanību. un pie vainas ir tas, ka bezstresa stāvoklī ir vieglāk visu uztvert mazāk nopietni. un nepīkstēt.
ak, šajā nedēļā bija lērums visādu piedzīvojumu, divreizējs gājiens uz kino (uz filmām, kas vispār nav jāskatās, bet ko lai dara, kas nodarīts - nodarīts), gājiens uz manu mīļāko lietoto apģērbu veikalu pasaulē (bet, draugi, vēl neesmu bijusi Valgas humpalās, iespējams, ka tās to pārspēs), gājiens kļūt par puslitru.. vieglākai? vai tukšākai, nezinu, gājiens pusdienās ar kādu izcili sabiedrisku un komunikablu cilvēku, milzīgs paldies par to viņam, galīgi uzlaboja noskaņojumu, tad vēl došanās pastaigā un fancīgās vakariņās Jomas ielā.. ak vai. ak, dzīve!!!
es tagad pilnīgi varētu sākt lielīties un atļauties paziņot, ka šādā garastāvoklī es pat būtu spējīga uzrakstīt nelielu gabaliņu no kāda izcili aplaimota un laimīga cilvēka skatpunkta. kauns šitā lielīties, nu tiešām!
bučas, draudziņi.
vienmēr jūsu,
Š.
2 komentāri:
šī nedēļa bija "kick you in the crotch spit on your neck fantastic" :D. Lllieliska. Buč.
un totāli saprotu to, ka ir citādāk nekā jebkad. mēs tak pat par to runājām, vne? nu ja. es jūtos tieši tāpat un esmu sajūsmā.
au, dārgā. ko gan es bez tevis darītu!!
:)
Ierakstīt komentāru