labvakar, dārgie.
man nav itin nekā ko sacīt, es vienkārši gribu paļurināt (tas ir tāds jancīgs sinonīms vārdam "parunāties"), un mani no tā nevajag atturēt. lūk.
esmu dabūjusi jaunu darbu, tur es tiku pati, bez nekādām vārdu aizlikšanām, bez ierunāšanas. un tur man oatīk! man tur ir ko darīt, es rakstu prasības pieteikumus, brīdinājumus, apliecinājumus un citas lietas, kas nav interesantas, bet man vienkārši gribas izgaršot katru brīdi, kad es to daru. tik patīkami. un katru dienu tāds nelieks apmierinājums un jes, ka tas ir manis pašas sadarīts un sasniegts.
kas vēl?
ļoti gribas darboties. protams, šī darbošanās kāre netiek novirzīta virzienā, kur tā būtu akūti nepieciešama, proti - bakalaura darbs, bet kāre tā tomēr ir un paliek, tāpēc jāpaļurina arī par to. man gribas lasīt grāmatas, rakstīt pašai, taisīt visādas mazas, jaukas lietiņas, ar ko iepriecināt acis un ko novietot istabas iekārtas papildināšanai, gribas iznīcināt visus pasaules putekļus, lai tie nekad vairs nebūtu jāslauka, gribas ar visiem runāt un jautāt, kā iet un vai šis kādds negrib kādreiz pačalot.
tad vēl ir tāds liels pavasarfīlings, kas gan galīgi nav atkarīgs no pavasara, jo dažādās formās ir sastopams arī citās gada dienās, ne tikai pavasarī. tātad ir sācies lielais Pavasara Pirmo Puķu Meklēšanas Kvests (plašāk tautā pazīstams arī kā "vat iz dis? - ic krokuss!!"
starp citu, runājot par šo lielisko frāzi, kas iemieso visu pasaules stulbumu un ģenialitāti vienlaicīgi - man ļoti pietrūkst Noras. zinu, ka viņa nekad šo neizlasīs, bet aicinu Jūs, dārgumiņi, nepieļaut situāciju, kad pēc jusm ilgojas jūsu draugi, bet jūs neliekaties ne zinis arī tad, ja no draugu puses ilgas tiek izteiktas pietiekamā apmērā.
man gribas iet fancīgās brokastīs sestdienas rītos, iegādāties vecas kurpes, kādas nēsāja kungi trīsdesmitajos gados, gribas (atvainojiet par prozaiskumu šai daiļo vēlmju uzskaitījumā) nomest pāris kilogramus, lai lūpas dažos gadījumos nesažmiedzas.
un, draugi, noskatieties vēlreiz the Lion king. (ar nosacījumu, ka jums ir dzīvnieciņš) un tad jūs sapratīsiet šo te.
lai jums ļoti veicas! un pačalojiet, tas ir veselīgi un absolūti baudāmi, sniedz iedvesmu, vitamīnus un arī citādi ir bezgala patīkami!
ā, un uzdāviniet man Jāni Ezeriņu. to jauno, smuko, svītraino grāmatu, jo veco un lietoto es nokavēju.
vēl es gribu arī to, kur savienotas trīs karvīru dienasgrāmatas no frontes līnijas Otrajā Pasaules karā. un tas nekas, ka man nekādas jubilejas nav. vienkārši uzdāviniet. tas ir, ja uzskatāt, ka esmu pelnījusi. ha!
priekā.
Š.
2 komentāri:
Cik Šarlotīgi. Tu mani iepriecināji :)
7dienu biju Salaspilī, tur bija krokusi! dzelteni un lillā, tik vēl tādos puspumpuros, ne ziedos. kā reiz iedomājos par Tevi :]
Ierakstīt komentāru