bet ko tad mums vairāk vēl vajag, ja ne siltumu?
es ietirpšu tev klēpī un atteikšos iet projām. lai piedeg zupa, lai veļasmašīnā drēbes sakrāsojas no ārā-neņemšanas, lai pie durvīm ciemiņi klauvē kā traki, lai modinātājs trīc aiz zvanīšanas - liekas, ka jābūt man šobrīd tieši te.
un lai pie velna iet pienākuma apziņa - tik un tā grūti noticēt, ka pašlaik viss notiek tieši šādi.
un griesti mums istabā nekad nav likušies tik augsti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru