labrīt/dien.
man kaut kā piemetās milzonīga vēlem parunāties publiskajā telpā. pašlaik atrodos starptautisko publisko tiesību lekcijā, un pasniedzējs stāsta par vies problēmām. nemaz nav grūti klausīties viņā un paralēli rakstīt, kaut ko savu. multitasking at its finest.
lūk. no rīta biju darbiņā, un tur mums mazgāja logu. tas bija tāds vīriņš, kuram ļoti piestāv logu mazgātāja amats, viņš bija mazs augumā, ar garām rokām un veikls. patiešām, kā radīts tuvākām attiecībām ar logiem.
tad vēl šorīt no rīta es sapratu, ka būs fail day. tādas man gadās - jūs jau droši vien, ja kaut drusciņ esat šo brīnumu palasījuši, zināt. no rīta pēc apģērba izvēles devos uz vannasistabu. izdušojos, sāku priecīgi ģērbties - un iemetu podā krūšturi. nu fail! sasmējos un sapratu, ka šodien jāuzmanās. jo šis feils bija pietiekami liels, lai atbilstu fail definīcijai, bet pietiekami maziņš, lai iesāktu superfailday.
darbā nekas tik ļoti feilīgs neatgadījās. ierados skolā, satiku mātiņu, viņa man atveda bibliotēkā nododamās grāmatas, un tad es lielā steigā skrēju tās nodot. izdarīju. aizgāju gandrīz uz lekciju. sapratu, ka esmu pazaudējusi savus skaistos vārda-dienas-dāvanas cimdus.
ļoti drudžaini vilku nost mēteli, un - pamatīgi iesitu sev ar lietussarga kātu. pa galvu. jes!
prieks par to, ka cimdus atradu.. mēteļa kabatā.
un tagad ļoti jāuzmanās no pamatīgas izgāšanās. lai nenotiek kaut kādas muļķības, par ko citi smiesies līdz asarām, ebt man būs apkaunojums un gribēsies ielīst zemē.
un man jāatzīstas - es pat mazlietiņ priecājos, ka ziiema vel nav sākusies. jo tas nozīmē, ka ar šādiem laikapstākļiem ziemai iek atņemts laiks, jo tā beigsies tad, kad tai jābeidzas, un neievilksies. aprīlī un martā būs pavasaris, žilbinošs smaids un bakalaura darbs, un nebūs jāčīkst par to, ka ziema vēl nav aizvilkusies tur, kur saule neiespīd.
nu ja. kas vēl.. man nepatīk tas, ka šis ir tāds nejauks laiks, kad maniem mīļajiem draudziņiem ir problēmas. nu kas tas ir?! vai nu privātā dzīve, vai mācības, vai vēl tur sazin kas.. bet tik un tā - sirds sāp līdzi visiem, ļoti satraucos, jo tie taču ir manējie cilvēki, mani mīļotie, kuriem dzīve iet roku rokā ar manējo!!!
kaka.
un jā. es nespēju sagaidīt nedēļas nogali, jo būs daudz laimes glutiņai (jaunpienācējiem - manas mātiņas dzimšanas diena), kuru atzīmēsim zariņu rezidencē. un esmu pielikta pie ballītes rīkošanas, kas solās būt pagalam jauki. turklāt visu dienu rīkosimies, vakarpusē ar dārgo uz TRU live (kas ir vienkārši ārkārtīgi gaidīts notikums), un ad ballīte pieaugušo noskaņās. ar takša izsaukšanu, lai varētu tikt mājās. būs labi!!
un te jums bildīte ar ziloni, kas kāpj autobusā. priekā!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru