šobrīd ir tāds kā rudens ārā iestājies, drīz jau skola, un man nedaudz gribas pat. tikai tāpēc, ka šogad solās būt sasodīti interesanti priekšmeti, par ko es jau aizplīvuroti izteicos. piemēram, tiesu psihiatrija, how cool is that??
okei. šobrīd ir dīvains mazs sajūtu kamoliņš iekšā. lieliskās strasbūras meitenes ir rīgā, marutinja arī, it kā ir viss, ko varētu vēlēties priekam, bet pietrūkst nedaudz tās visaptverošās siltās pieķeršanās saites, kāda bija pirms tam.
jā, protams, vislielākā pieķeršanās man ir kādas īpašas personas virzienā, bet tas nu nemaz nav jaunums, turklāt tas arī nesamazina to sajūtas stiprumu, ko sajutu, piemēram, beidzot divpadsmito klasi. tad tas siltums bija plūstošs un nepārtraukts, bet tagad tajā ir būtisks caurums. un man ļoti žēl, ka tas caurums tur ir, bet nu nepieņemt esošo situāciju arī nebūtu prātīgi.
tad nu tagad dzīvojos ar tādu nelielu caurumu.
fū, uzrakstīju tā, ka saprast nevar nu neko.
vienkāršākiem vārdiem - man bija (x) draugi, tagad man diemžēl ir (x-1) draugi. un man pietrūkst tā, kā bija toreiz, kad par šādu (x-1) situāciju vispār neviens neiedomājās runāt.
bet tas tā mazliet depresīvi. ārā tāds nomācošs laiks, saprotiet, hihi. varu pastāstīt, ka bijām stokholmā atkal, un bija atkal mazlietiņ citādāk nekā pārējās reizes.
piemēram, netīšām aizmigām. vienkārši netīšām.
nostaigājušies pa kuģa piedāvātajām izklaidēm un veikaliem, un ēdamvietām, ieritinājāmies īsai pasnaušanai, ko vēlāk nomainītu vēl viens gājins pa kuģi. (ap vienpadsmitiem vakarā.)
pēc stundas no snaudas es izsprāgu, sapratu, ka gājiena nebūs, iekārtojāmies uzn naktsguļu pa īstam, šoreiz ap divpadsmitiem.
pēc pāris minūtēm - vismaz mums tā likās - mēs sākām čalot. vai nav auksti, miegs kaut kā laikam nenāks, hihihaha, un tā tālāk. čalojam, čalojam, līdz nolemjam paskatīties pukstenī.
un tas rādīja.. 04.24
tieši tā.
nu ko. tas īsumā viss, galveno, kas mani gremž, jau izpludināju šeit, tā ka šoreiz visu labu.
un vēl arvien esiet jauki, atrakstiet kādu īsziņu. tā mīlīgi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru