sveiki, labdien, mani dārgie!
augusts jau pierāpojis savām pēdējām dienām, un man vienmēr ir drusku skumji, kad mēnesis iet uz beigām. jo tas ir pēdējais divtūkstošvienpadsmitā gad aaugusts. un tāda vairs nekad nekad nebūs. draņķīgi to apzināties.
bet - zodiņu augšā, ļaudis! jo tuvojas pirmais divtūkstošvienpadsmitā gada septembris. un tas būs pilns ar visādiem raibumiem, ko pēc tam varēs jauki izkaltēt un ielikt atmiņu krūzītē blakus kaltētām rožu galviņām.
lūk. mans augusts bija varen pilns iespaidu. biju divos ceļojumos, kas mani abi kopā palīdzējuši novest pie bomžu stadijas pēdējās pirmsalgas dienās, hhi. nē, es nesaku, ka esmu superbagāta, nesaku arī, ka tērējos kā apsēsta, vienkārši - ir lietas, kas tika iegādātas, jo tās vajadzēja, bet par to visu liels prieks, jo galva nu ir pilna visādu ceļojumu prieciņu.
par moču braucienu uz Sāremā es noteikti jums kādreiz pastāstīšu, ja gribēsiet. te to visu stāstīt būtu mežonīgi gari un neinteresanti, turklāt tad es izplūstu detaļās, tāpēc turēšos vien pie tāda virspusēja izklāsta.
*devāmies igaunijas virzienā, ik pa laikam atpūtinādami dibenus un visu pārējo. pa saldējumam, pa smiekliņam, un esam jau ostā, no kuras atiet kuģis uz salām.
*pa salu pamatīgi izbraukājāmies, problēmas sagādāja viesnīcu meklējumi, bet mums bija DžīPīeS, tāpēc nakti pavadījām gultā, nevis kaut kur pašu uzmeistarotā zaru guļamvietiņā.
*atpakaļceļā lija. bet apdzinām mākoni un sausi un silti devāmies atpakaļ uz cietzemi, lai priecātos par tallinu.
*tallinā smējāmies, vakariņojām un priecājāmies, ka varam pabraukāties nedaudz bez visa milzīgā ekipējuma. no rīta pastaigājām pa vecpilsētu.
*atpakaļceļā beidzās benzīns. bet tas notika pie ceļmalas krodziņa, kur pacienājāmies ar pusdienām un priecīgi, bet pārguruši devāmies atpakaļ uz mežciemu.
tā, ar to jums jāsamierinās, ja ir vēlme kaut ko sīkāk, gaidu jautājumus. bet nesagaidīšu. un nav nekāds brīnums.
lūk. atkal ir nejaukais posms, kad jāpavada draugi uz ārzemēm mācību nolūkos, es vienkārši pēc Sukra atvadu vakariņām jutos sašauta. vļek! labi, ka daži dārgumi vismaz paliek un neplāno zust tālēs zili-zaļi-dzelteni-rožainajās.
tā, kas vēl.. vakar nolauzu papēdi. manām hipsteru zamša kurpītēm! un zole uz pusēm. un gribējās raudāt. taisni kauns.
bet jūs, mīluļi - dzīvojiet šādi! tik priecīgi, tik krāsaini, tik draudzīgi, tik patiesi.
un tad jau es arī
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru