piektdiena, 2011. gada 5. augusts

arbūzīgums.

..cik briesmīgi. es arvien tālāk un tālāk aizpeldu no tās šarlotes, kas cītīgi rakstīja blogu, jo viņai gribējās. un tagad tas ir nonācis līdz, pie velna, vienam ierakstam mēnesī!! gribas šņukstēt.
kad satikāmies ar Elīnu (lieliskās ir abas latvijā, kāds prieks!), runājām par to, kā izskatāmies. ne tikai mēs divas, bet vispār. tādā kā klases kontekstā. secinājām, ka esam mainījušies. ne nu gluži tikai tādā matu krāsas līmenī, jo tas tiešām ir arī vizuālo izmaiņu sarakstā iekļaujams, bet runa ir par.. nezinu, starojumu.
ir izmainījušās sejas. pirmo reizi dzīvē saskaros ar to, ka dzīve sejās ieraksta savu sakāmo, un pēc tam tas viss veido piesātinātāku paskatu. jo, paskatoties uz cilvēku, taču var redzēt, vai viņam ir bijuši piedzīvojumi, vai viņšm ir bijis daudz jāskumst, vai viņam ir tikai un vienīgi ballītes.. saprotiet.
es tikai gribētu zināt, kas cilvēkiem iešautos prātā, ja viņi redzētu mani tagad, divus gadus pēc vidusskolas beigšanas. (ārprāts, jau tik daudz, gribas saķert galvu un vaimanāt. es taču tikko piebeidzu liceju!!)

un man gribas runāt. tā vienkārši stāstīt par to, cik lieliski cilvēki ir apkārt, kā viņi liek man justies, ka gribas satikt to vienu konkrēto būtni, jo tieši ar to būtni vislabāk var papļurkstēt par muļķībām. vai atkal to citu būtni, jo tikai ar to var TĀ aiziet uz veikalu un atļauties būt meitenīga, iepirkties, ķiķināties un šķiesties ar naudu.
bet diemžēl ir arī tādi gadījumi, kad, iedomājoties vien, piemetas zosāda, bet tāda sliktā, kad organisms brutāli bļauj, ka tas nav vajadzīgs, ka ar to un to būtni atkal būs vilšanās un negribēšana, un noskaņojuma līkne būs bēdīga un tieksies uz leju.

mēs visi maināmies. un ar mainīšanos tik daudz ko gribas izdarīt!
kaut, piemēram, izvēlēties mācību priekšmetu, ar kuru dzīvē noteikti saistības īsti nebūs, piepūst vaigus un ar visu dvēseli ņemt un mācīties. jo interesē.
vai nopirkt filmiņu, nezinot ne fotoaparāta modeli, ne to, kādas filmiņas viņš ēd, un cerēt, ka beigās sanāks pietiekami hipsterīgi, lai pašai būtu prieks.
vai piesēsties un uzadīt mēteli ritenim.
vai uzšūt kleitu.
vai nopirkt sev puķes.

vislabāk, protams, palīdz "piedrāzt" politika, bet šoreiz to ne. šoreiz labāk ņemsim un iesim kaut kur, kur vējš pūš matos.

Nav komentāru: