..jo tā ir frāze, kas apzīmē vienu no manām favorītfilmām "21".
nu tā, jaukumiņi. ir pienākusi diena, kad es esmu sasniegusi savus divdesmit viens, un nu atlicis tikai posms līdz nākamajam nozīmīgajam mūža skaitlim - divdesmit pieci. jo tad mani neviens vairs nevarēs adoptēt. ha!
nu labi. kopumā - man ļoti liels prieks un siltums par vakardienu. jaukums sākās jau pirmdien pašā vakarā, kad mani sasveica mātiņa (paldies, glutiņ), kad mēs pasēdējām un papļāpājām ar Laimu un kad padzērām vīnu ar to pašu mātiņu. un kad panašķējāmies ar končām ar r.
man pasniedza biļetītes uz Ringo and his All Starr band koncertu, par ko es gluži vai lecu gaisā. un lūk, vakar no rīta un pa dienu es biju tādā kā dzimumdienas virpulī, kas sastāvēja no burvīgiem apsveikuma vārdiem no puspasaules un no visādiem uzmundrinošiem prieciņiem.
vakars noslēdzās ar koncerta apmeklējumu. nē nu tiešām!! sen nebija tik baudāma un kvalitatīva mūzika dzirdēta dzīvajā. Ringo pavadītāji patiešām ir īsts all starr band, un katrs no viņiem ir mežonīgi talantīgs. kā izteicās mans līdzgājējs - "vecie mērkaķi kaut ko vēl prot arī".
un vēl viens vakardienas piedzīvojums. mans nepārspējamais kavalieris man vakarpusē piezvanīja un teica, ka dzeltenais draugs uz diviem riteņiem esot apstājies, degvielas tvertne tukša, un tuvumā nav neviena benzīntanka, lai es nākot palīgā. tad nu es nācu. es aizdevos līdz statoilam, ar kucēna acīm teicu pārdevējam, ka ir iestājies izmisums, man vajag kādu šļuku degvielas, bet nav kur ieliet. tiku pie kanniņas, ar kuru rokās piesmirdināju trolejbusu. pēc benzīna, protams.
ā, un mana nedēļas nogale arī bija pavisam jauka.
piektdien satiku Montu, uzzināju, kā sokas ņujorkā, kas tur jauns (hahhaha), kā dzīvojas Dina un Laura. sestdien ar Andžiņu un Eviju aizdevāmies uz Klapkalnciemu, atpakaļceļā mūs pāsteidza lietus. tik samirkusi sen nebiju bijusi, kāds prieks!
sestdienas naktī paciemojāmies Saulkrastos, mūsu pirmajā dārza ballītē šogad. lieliski lieliski! un nakts vidū caur miglu traucāmies mājup.
tas arī īsumā viss, kas man sakāms, ķeršos pie makātnespējas likuma. te tikai pārdomām saruna starp diviem cilvēkiem gados, kas vienkārši liek samiegt acis un spiegt aiz prieka un aizkustinājuma.
viņa: latvijā patiešām vienmēr ir bijušas ļoti skaistas meitenes!
viņš: protams. man ļoti paveicās, es apņēmu pašu smukāko.
viņa: ... nu nesāc atkal vcās muļķības.
še jums. es vienkārši DERU, ka te nekas nedarbosies kā nākas. bet lūdzu turpiniet priecāties. lūdzu.
1 komentārs:
izklausās sasodīti jaukiņi. prieks.
Ierakstīt komentāru