čččīk. durtiņas (part n)

labdien, draugi.
šodien ir paši redzat, kurš datums, un manī nav ne smakas no šai dienai piederīgās pacilātības. nulle. esmu LU bibliotēkā, un tagad gaidu zvanu no Aijas, lai varētu izdoties ārā un doties uz to nāvējošo darba tiesību lekciju, kas ir pārcelta pavisam dienu izpurgājošā laikā. pierādījums? lūk, es šeit esmu viena pati, sēžu un gaidu nezinko, un vēl čīkstu jums visiem, ka esmu īgna un galīgi neapmierināta.

īsumā - piedalījos BaltTour izstādē, pasēdēju vienu dienu aiz stenda, nemaz tik slikti nebija, bet latvieši nudien ir viena naidīga tauta. kā viņiem nepasaka to, ko viņi vēlas dzirdēt (turklāt man, kā par konkrēto stendu atbildīgajai personai, nekādā veidā tādai informācijai nebija pieejas, un tāda tipa info jāmeklē INFORMĀCIJAS CETNRĀ.)

atkāpe no čīkstēšanas
[man blakus sēž vīrietis, kurš pavisam cītīgi zieķē rokas ar krēmu. prieciņš, ka arī vīriešiem reizēm patīk sevi sakopt]

tātad, kā latviešiem nepasaka to, kas viņiem vajadzīgs, uzreiz sāk gāzties ārā negāciju straume, un kas jūs vispār esat, jums ir pilnīgi nevajadzīgs stends, jūs nu gan esat bezjēdzīgi, phe, un tādā garā. patīkami nav, bet tajā pašā laikā gribas pasauļukoties un uzsmaidīt, novēlēt jauku dienu un paķiķināt tā klusi iekšā pašai pie sevis.

ā, vēl kas, kopš pēdējās reizes, kad tapa kāds ieraksts šiten, esmu bijusi arī LitAk organizētajā seminārā, kur mani vērtēja profesionāli dzejnieki. iespaidi - nekā pārsteidzoša, vēl daudz jāstrādā, bet ir arī ļoti daudz kā attīstāma un citādāka nekā vairumam. nav slikti.
[šīs lietas ietvaros - kāds ir jūsu šobrīdējais dzejas krājums, ko varētu man ieteikt? Bez klāviem elsbergiem, lūdzu, mani kaitina, ka viņš patīk visiem un ka neviens parasti neko citu neiesaka. kaut ko tādu.. mazāk populāru, okei? un klāvs elsbergs man pašai ļoti patīk, neuztveriet to nepareizi. vienkārši ir jau lasīts un pārlasīts]

un pēc izstādes piektdien es devos uz Valmieru. tur nolaiskojāmies veselu nedēļas nogali, bija tiešām patīkami, tikai man riezēm prātā iešāvās sīkas domiņas, pie kurām pakavējoties, es reiz varētu nonākt pie kāda jauna slēdziena, kas man pašai atklāj kādu vēl nepētītu personības iezīmi.

jums nesalst, draudziņi?