es atkal nogrēkojos un neko neko neuzrakstīju decembrī, piedodiet, ja spējat, bet nu es turpinu būt visai aizņemta ar dzīvošanu, līdz ar to ar interneta dzīves papildināšanu ir kā ir.
bet ko lai saka - bija Ziemassvētki, bija jaunā gada sagaidīšana, un šogad tie bija siltāki nekā jebkad, un paldies visādām Īpašām Personām, bet nu jūs jau totāli saprotat, ko es gribu ar to sacīt. vai ne? jā.
vakarnakt sagaidījām Jauno pašā centrā pie pieminekļa, bija ļoti daudz cilvēku, mans telefons visu laiku dudināja un trīcēja, jo man nāca miljons īsziņas ar siltiem paldiesvārdiem un citādām jaukām lietām. paldies jums, dārgie, tas bija visnotaļ sirdi sasildoši, gandrīz tikpat šim iemeslam noderīgi kā karstvīns.
kopumā - man tik ļoti gribas teikt paldies par divtūkstošdesmito, ka es nemaz nesākšu, jo tad es to darīšu līdz šī gada beigām, un jums no tā nekādas jēgas nebūs, tāpēc lūdzu mēģiniet iedomāties visstiprāko paldies, kādu spējat. un tas arī būs jums no manis par šo gadu. un par visu to, ko tas nesis, devis, ņēmis un visādi citādi darījis.
un tagad par pavisam nesenu pagātni, tātad par iepriekšējo stundu. mēs dziļi sniegojāmies, un tas bija galīgi smieklīgi, spridzīgi un ķiķinoši, un man par to tagad vaigi ir sārti un ausīs drusku džinkst. jo sapņi tomēr piepildās, un par to man griba lekt gaisā.
ko šogad?
tad
jau
redzēsim.
bet es pavisam totāli noteikti bušu kopā ar jums. un mēģināšu būt tik šarlotīga, cik spēšu, jo citādi nebūs interesanti. ne jums, ne man. hihihi.
bet ko man šogad apņemties?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru