la nēž. šogad pirmais

vai ziniet, kas ir? ir SNIEGS. nu kas tas ir. es šorīt pamodos sešos divdesmit divās, lai noskaidrotu, ka snieg, tad nākamreiz pamodos, kad bija jau gaišs, un - ko esieraudzīju? baltu gaismu istabā, kas nozīmē tikai un vienīgi to balto šļuru uz zemes, kas norāda uz sniegu.

ai, man ir tik daudz raižu šobrīd, ka sāku apsvērt, vai neatgriezties pie "piedrāzt" politikas. tā man ir varen labi kalpojusi, gan tad, kad jāpiedrāž kaut kādas personiskās lietas, gan arī tad, ja jāpiedrāž viss milzīgais izdarāmā daudzums.

pašlaik ir tā jocīgi. it kā iekšā sirds skrien uz priekšu tik ātri, ka grūti un pat neiespējami viņu ar kājām panākt, bet kaut kādas te lietas viņu mazliet aptur. un tad viņa ir tāda kā mazliet apjucis kaķītis, kurš tikko pēc lielā vakara skrējiena cauri visam dzīvoklim attapies ar galvu spogulī.

mani tuvākie plāni un nodomi - [lai gan es ļoti ļoti nepareizi daru, ja tik publiski ar tiem dalos]

*swaparama

*lilitas vārdadiena

*šarlotēm vārda diena

*priecāties veselu dienu no vietas bez apstājas, arī tad, ja galīgi negribas to darīt.

*piesēsties un uzrakstīt lietas

*piesēsties un novizualizēt, kā es gribu redzēt šo nejauko gadalaiku, kas mums tuvojas

*mirdzināt acis uz visām pusēm un piespiest cilvēkus man pajautāt, kas tad tik labs noticis

*iemācīties tiešām pajautāt to, kas mani interesē.

*reibt. bet tā occasionally.

*iemācīties uzturēt attiecības ar košļenīti - jo, paši zināt, man viņas neturas.

satiksimies, ļaudis? un iesim ievilkt degunā rīgas dzestro smaržu. lai ir kā rudeņos.