pirmdiena, 2010. gada 11. oktobris

but if I sit here and weep, I'll be blown over by the slightest breeze

lalabrīt, dārgie.
pulkstenis ir deviņi četrdesmit sešas, un man prātā skan aizvakar iegūtais Vh1 top100 eighties, kur ir tādi dārgumi kā "She's got the look" no Roxette, kas mani automātiski atsit gadus piecus senā pagātnītē, kur dzīvojāmies ar Elīnu pa siena čupām un bezgalīgiem smiekliņiem, kā jau reiz to rakstīju.

ir rīts, turklāt visai agrs, un es jau esmu paspējusi sākt justies kā rudeņos parasti jūtos - man gribas izskatīties šiki. kas par to, ka es gluži vienkārši tā nemāku, nekad neesmu mācējusi (atcerieties kaut vai to reizi, kad man darbā dienas vidū pārplīsa bikšu vīle.) un droši vien nekad neiemācīšos.
šādos rītos man domas risinās tā patīkami laiski, ietverot visādas mazas lietiņas, kas man ļoti patīk, piemēram, gulšņāšana pēc pamošanās, smaidi un siltas rokas un visādas tādas lieliskās ikdienu piepildošās lietas, kas kopā varētu saformēt, es pat nezinu, kādu ierīci, kas visai veiksmīgi spētu mani pacelt gaisā.

man ļoti gribētos cepumu ar iebiezināto pienu šobrīd, to no aduga maiznīcas. un tad vēl tējiņu termokrūzē, pleijeri ar ABĀM austiņām, kas skan, mēteli, cimdiņus un priecīgu prātu, ar ko varētu veiksmīgi doties uz skolu. šodien, tā liekas, diena būs visai šausmīga, bet tas mani itin nemaz nesatrauc.

es tik šausmīgi tukšas lietas tagad jums stāstu, ka nu tikai. labāk kaut ko saturīgāku, tas nāks par labu gan man, gan jums, vai ne?

tātad, man bija garais vīkends. sākās jau piektdien, kad devāmies uz valmieru. tur ir ļoti skaists ceļš, ka es jums saku, tāds tiešām, tāds kā no vecām grāmatām. tas ļoti sajūsmina, ņemot vērā, ka esmu pilsētas bērns caur un cauri un ka man nekad tādas lietas nav likušās pierastas un neīpašas. lūk tā, un pēc tam bija dziļā reibumā ieslīdzis vakars, kas, kā vienmēr, bija baudāms. ar visu piedzīvojumu nakts vidū, kad man bija neatvairāma vajadzība doties uz tualeti, bet es sastapos ar džera degunu, un džeris ir visai skaļš suns, tāpēc man nācās iet uz tualeti.. ārā. smieklīgi.

sestdienas vakars bija tas, kurā es ieskrāpēju sev degunā līdz asinīm, un svētdien pa dienu es laiskojos jau nu nē, bet asistēju metināšanas un visādos tādos darbos. taisījām plauktus, pakaramos un citas noderīgas lietas.

bet rudens.. nu jā. rudens man vēl nemaz nav sācies. viņš ir kaut kur vēl tālu, un šobrīd ir.. jūlija vidus. jā.

Nav komentāru: