trešdiena, 2010. gada 18. augusts

apkārt dzīve kā bārdāma trako

nu ko, dārgie.
augusts lēnām pošas uz beigām, un šī vasara, ja es atskatos, ir bijsui tik neiedomājami burvīga, ka elpa aizraujas un pazūd tālēs zili-zaļi-dzelteni-rožainajās (čau, noriņ).

patiesībā man galīgi nav nekā tāda sakāma. vienīgi gribēju apdeitot savu šo burvīgo interneta dienasgrāmatu ar jaunu ierakstu vien tāpēc, lai augustā nebūtu tikai divi ieraksti. jo tas taču man, ja uztveram mani kā rakstītgribētāju, ir visai nejauki apkaunojoši, nu tiešām.

bet, kā reiz kādā blogā izteicās kāda man ne īpaši pazīstama meitene, es (šeit viņas vārdi ir pārfrāzēti, lai neviens neievērotu, kuru blogu es domāju, hahā) man tik maz sanāk sēdēt pie datora un ar pasauli dalīties savās mazajās domiņās, jo vairāk laika tiek patērēts prieciņam un sirds siltuma ģenerēšanai. būšot taču šausmīgi auksta ziema, kā nekā. vai ne?

un ko nu lai pasaka tādu jums.. mh. man tik tiešām atkal jāķeras pie kaut kāda saraksta tipa ieraksta veidošanas. nu tad lūk - mani piedzīvojumi šomēnes. so far, so good [skatīšos tūliņ plānotājā, kas un kā ir noticis]

*marutinja. tas gan bija jūlija pēdējais vakars, bet nu tomēr. es biju pie viņas, mums bija jauciņi, un prieks liels, ka viņa ir te, lai arī mūsu komjunikeišons nav nekāds izcilais. tas skumdina. bet nu zodiņu uz augšu.

*daudz jo daudz braukāšanās ar riteni. arī avārijas piedzīvošana, kuras dēļ man ir trauma uz pirkstu kauliņiem un lielais kājas pirksts vēl arvien ir zils. arī braukāšana ar riteni gan vilcienā, gan liftā, gan busiņā.. glorij, mana dārgā, tu esi jauka!

*brauciens uz Talsiem. tāds vienkāršais. šo to izdarīt, šo to satikt, papriecāties un jā. un satikt divus stopētājus, kas, kā izrādās, bija eL Ū JūFak studenti. tiesiskā apziņa!!

*sanāca arī pakrāsot sienas, griestus un grīdu. košumkoši. un man iedzeļ tāds kā neliels skaudības brīnums. jo.. vienkārši jo. bet es apr to nedomāšu. kuš.

*sagadījās iesprūst dzīvoklī. vai nav muļķīgi? ir. gaužām muļķīgi.

*un visam pa virsu - dziļi iemirdzinoši notikumi, tādi, kas pavisam pavisam to mirdzumu ieberzē ādā, un es spīdu no iekšpuses. jā, tas nav oriģināls apgalvojums, bet tomēr - šoreiz tā patiešām un galīgi arī ir. spīdēt. un tad pārkarst. nomierināties. un atkal spīdēt.

ū ū ū, un es drīz vien dodos uz Helsinkiem, uz U2. vai nav jauciņi? īpaši tāpēc, ka šoreiz būs skaista jo skaista kompānija.

jums nav karsti, cienītie?

4 komentāri:

Undīne teica...

kārtējo reizi ārdīju tavu blogu un lasīju i vecos,i jaunos apdeitus.un zini? MAN PATĪK!

charrlotte teica...

bučāz, mazā.

man patīk arī reizēm pārlasīt, jo tad es iekrītu to brīžu sajūtās. tā dziļi.

Mint teica...

oi, pārlasīšana bieži vien dod emocijas, ja atrod tos piedzīvojumu pilnos ierakstus. tāpēc man arī tagad ik pa laikam patīk visu uzrakstīt samērā detalizēti.

un ir/bija šī vasara brīnumaina.

charrlotte teica...

nē, ne obligāti piedzīvojumu. sajūtu. jo var taču būt piedzīvojums bez sajutām, un sajūtas bez piedzīvojumiem, vai ne?

ir gan. ir!!