otrdiena, 2010. gada 3. augusts

and my softest red scarf was warming your throat

ziniet, mēs taču dzīvojam tiem brīžiem, kad varam mežonīgi sasmaidīties un samiegt acis no siltuma sprādziena iekšā.
nu tad lūdzu - vakar man bija tāds brīdis, tik ļoti tāds, ka siltums vēl tagad iekšā mutuļo, un tas jau kaut ko nozīmē.

bet jā. vēl ir arī fakts, ka smaržas ļoti glabā atmiņas. šorīt sanāca satikt ziemas sajūtas. visas balles, reiboņi, taureņi un tas, kas šo ziemu un pavasari padarīja tik sasodīti īpašu.

lūk. neko nepateicu. bet sajutos tik lieliski, turklāt arī šis brīnums apdeitots.
un tur augšā, tajā laukumiņā, izvilkums no mana visskaistākās pavasara dziesmas.


bet jā. kad jūs pēdējoreiz salijāt?

Nav komentāru: