tu esi patiesība, nevis es

labrīt. sen sen nav rakstīts no rīta.
vakar vakarā saņēmu vēstuli no Marutinjas, kurā bija zelta vārdi - "žurnē de merd", un tas ļoti skaisti raksturo vakardienu kopumā.
sāksim ar to, ka pēdējā nedēļa bija vienkārši skaista. sestdienas vakars ieņem visaugstāko pakāpi šajā skaistuma skalā, bet diemžēl skaistuma skalas augstākajai pakāpei ir tendence aiz sevis vilkt līdzi tādu kā kritumiņu, bet tas ir tikai dabiski, un šis kritums ar laiku kļūs atkal par augstāko pakāpi.

pirmdienas pēcpusdienā kopā ar ļoti lielisko Š. devāmies uz prāmi, lai sāktu mūsu izraušnās-no-ikdienas ceļojumu uz Stokholmu. protams, to par īstu kruīzu saukt nevar, jo tas ir tik ļoti neilgi, bet kopumā pilnīgi pietiek. pirmais vakariņš uz prāmja izcēlās ar visai manāmu reibumu, kas vainagojās ar karaokes zāles ieņemšanu. varat iedomāties?! es, šarlote, dziedāju karaoki. ja esat kādreiz dzirdējuši mani dziedam, sapratīsiet, ka tā ir pavisam slikta ideja. bet Šarlote, mana ceļabiedrene, dzied fantastiski, tā kā viņai izdevās mani pierunāt kāpt uz skatuves kopā ar viņu un vēlāk arī man vienai pašai. mēs dziedājām daudz, tik daudz, ka zāles pārzinei jau sen bijām apriebušās. mūsu kroņa numurs - Fab Four - Lucy in the Sky with Diamonds. pēc tam sekoja vēl vairāki bītliņu gabali, bekstrītboizi, britnijas un viss, kas vien nāk prātā.
diena Stokholmā arī bija izdevusies - bet ar tādu cilvēku kā viņa (mēs turpinām atklāt arvien jaunas un jaunas līdzības starp mums. sākot kaut vai ar mūsu vārdiem) nemaz nevar būt citādi.

lūk, atgriezāmies trešdien, un vakar, vakar bija tā diena, kad nebija līdz galam labi. no rīta uz darbiņu, tad uz lekciju, un tad tika sānemts uzaicinājums vakarā doties uz Ezenšal skatīties Arminu van Buurenu. šī ziņa mani, protams, uzmeta uz mākoņa maliņas, jo kā nekā, nekas tāds man pat sapņos nerādījās.
nu ko. aizgājām. iegājām. redzējām viņu. patusējāmies. devāmies mājās. bet kaut kādā brīdī man piemetās ballītes depresija visai smagā formā, un, pats stulbākais, man liekas, ka es nezinu, kas viņu ietekmē. un____________________________________________________

jā, tieši tā. es pārstāšu rakstīt, citādi sāks vēl kaut aks sāpēt. esmu mazlietiņ nogurusi, bet citādi jūtos ļoti labi, ja ņem vērā faktu, ka necik daudz gulējusi neesmu, turklāt daļu no šī gulēšanas laika pavadīju, sarunājoties pa telefonu ar kādu siltu jo siltu cilvēku.
-
vai ziniet? sapņiem ir nelāga tendence piepildīties. par nelāgu es to saucu tāpēc, ka ne vienmēr tie izraisa tādu sajūsmu, ar kādu rēķināmies, kad tos sapņojam. vai nav tā? ir taču. nesakiet, ka nekad neesat to piedzīvojuši.
sajūtas nedaudz kā pēc placebo.

bet okei.
šorīt pie pašām mājām satiku Gusīti. tik jauki. kā kaut kādā lielpilsētā.
turpinām priecāties. kaut sakostiem zobiem.