piektdiena, 2010. gada 26. marts

skrien kā apmāta, muļķīga palikusi

"gribētu mācīties vakarskolā
no rītiem mīlēties ilgi tas ir
nē ātri un aizraujoši tā
kā tikai no rītiem var atļauties
darīt tie kuriem nav jāiet
strādāt vai mācīties itin nekur
tā kā tikai brīvie un laimīgie
"


sveiciens, mīļie.
šodien ir ļoti īpaša diena. atcerieties, es reiz [iepriekšējā rakstā] teicu, ka likšu šādu frāzi - vat iz dis, ic krokuss - kamēr pie manis beidzot atnāks īstās pirmās pavasara puķītes? lūk, šodien atnāca. un man jāsaka vien vat iz dis?? ic sņiguračka!!, jo pavasaris beidzot ir klāt arī man no iekšpuses.


šorīt no rīta nevarēju tikt ar sevi galā. nekādi. uzrakstīju sev ļoti nolamājošu, brutālu, nežēlīgu vēstuli, un uzrakstīju to pilnīgi spontāni un impulsīvi. tagad ļoti negribas lasīt, ja nu tur ir kas aizskarošs. ha, sajūta gandrīz vai kā pirms eksāmena.


bet nu jā, pēc skolas izgāju pastaigā. pirmajā pavasara pastaigā. izstaigāju savas pilsētas centru, man patika, bija silti, es izdomājos krustu šķērsu, un atkal vietā, tā liekas, būs citāts. to jūs atradīsiet, ja paskatīsieties manas interneta vietnes augšējā labajā stūrī, zem virsrakstiņa "un šodien?"


bet jā. tagad ir mazliet vairāk miera nekā bija pa dienu. ir ēsts, ir iets, ir sēdēts, ir pierakstīts un strādāts šodien, bet visam pāri ir domāts. un manus iekšpārdzīvojumus (kad taisīju LŠD [lielais šausmu darbs], man aizrādīja, ka tāda vārda nemaz nav. nu un tad?! man tas patīk. un es lietošu to.) bieži jo bieži raksturo kādi citātiņi, kas šad vai tad samanīti. tā ka laikam es kļūstu banāla un runāju vecā labā Ziedoņa vārdiem.


*nekas nav tik viegli kā atrast ceļu tumsā. [..] tu ilgi domā: paļauties? nepaļauties? iet tur? vai neiet? [..] kad tu ej naktī, neskaties gaišos logos!


*man reizēm ienāk prātā doma, ka varbūt es spīdu.
*tumsa ir mani vitamīni. [..] visu var tumsā pazaudēt, bet sevi - tikai atrast.
*un ap tevi ir tava tumsa. ko tev vēl vairāk vajag?


*tādā brīdī smilgas dabū vārdus.


*es tev gribēju ko teikt, bet to nevar te stāvot pasacīt. un arī ejot to nevar pateikt. jo man zobos ir zila rudzupuķe.


*un visa dzīve ir zaļa sula, kas šķīst gar kuģu sāniem! un dzenskrūves smaržo pēc piparmētrām.


paldies jums.

Nav komentāru: