labrīt, ļaudis. es atkal daru to, ko man nevajadzētu darīt, un daru to tur, kur man nevajadzētu to darīt.
bet pēdējā laikā tāds siltums iekšā, ka gribas apsildīt jūs visus, tieši tā. un tas viss formējas no tādām sīkām ikdienas lietiņām kā mencendorfa nama logu rūtis, kā ar ģipsi noķēpātas uzvalkauduma bikses, kā bučas uz sasārtušiem vaigiem, kā eglītes, kā gaismiņas un tie skaistie mirdzumi apkārtējo acīs.
vakar iešpricēju acī sev mandarīna sulu, starp citu. nejauki, bet ko lai dara. citādi nesanāk. tā taču tomēr esmu es, to dievadēļ neaizmirstiet!
man ir ļoti iepatikušās ziemassvētku bumbas. tādas smalkas, tādas ar stikla griezumiem visādiem. nu bet ir taču ļoti skaisti!
un svētku izjūtu/sajūtu/noskaņu papildina arī visādu bērnudārza personību pēkšņa uzrašanās un citi prieciņi, kas manu citādi pelēcīgo, ja drīkst tā izteikties, dienu padara košāku. nu, tas ir, ja tā vēl nav pietiekami koša no cilvēkiem, kas to caurstaigā.
ak jā. vislieliskākais šī rīta pārsteigums - mums ir apsveikums no Prāta Vētras. ar visu četru puišu parakstiem, un tas ir gluži vienkārši sirdssiltuma sprādziens. es ar savu silto kņudoņu iekšā varētu tagad vai aizkurināt kamīnu.
lūdzu priecājieties ar mani kopā, dārgie. jūs esat lieliski!!
2 komentāri:
foršulīgi.
a ko ta jūs Prāta Vētrai tik labu esat izdarījuši, ka viņi jūs tā? :)
Paldies par interesantu blog
Ierakstīt komentāru