svētdiena, 2009. gada 22. novembris

cauri laikiem

labrītiņ, ļaudis.
mans milzīgais tukšums pēc cebo sāk aizpildīties, un es esmu pat pārstājusi urkšķēt par to, cik nevajadzīgi ir tie neskaitāmie "tas bija ideāli, kā gribu viņus atkal" ierakstiņi oranžā portāla dienasgrāmatā.
bet nu jā. nesen man nodeva stafeti šāda tipa ierakstiņam, tāpēc nu es tagad ķeros klāt pie tā. kopā ar šīm dziesmām esmu izaugusi un tapusi par tādu, kādu jūs mani redzat šodien.
šis ir tas ierakstiņš, kur es to atradu. paldies.

un aiziet.
numur viens. bon jovi - bed of roses
šis gabals ar mani kopā ir jau kopš aizlaikiem. zināms jau, ka liela ietekme dažādu gaumju ziņā katram nāk no vecākiem, tad nu nāk arī šī. no mammas. viņa ir apsēsta - un tas ir lieliski!

numur divi. five - everybody get up
ar šo dziesmu priekšplānā tikai aizvadīta viena no spožākajām bērnības vasarām, kad ar māsīcu dejojām, mācījāmies šīs grupeles dziesmu vārdus, priecājāmies un ietusējām, cik nu tas iespējams tādā burvīgā vienpadsmit gadu vecumā.

numur trīs. shakira - objection tango
tā bija mana maigākās mūzikas vasara, kad kā traka klausījos šakiru, man patika, dziedāju līdzi, gribēju mācīties vēderdejas un domāju par visādām smieklīgām tīņu sākumgadu problēmām. bet kurš gan nav tā darījis?

numur četri. motorhead - ace of spades
ou. nu ar šo tad iesākās manas "es mīlu roku" gaitas, un tovasar vispār es neko citu neklausījos. ā, un tad vēl tur, protams, bija ielīdusi nirvana ar mūžīgo smells lile teen spirit un vēl bija bullet for my valentine ar tears don't fall. cik smieklīgi, ja padomā tagad.

numur pieci. green day - wake me up when september ends
šis ir vienkārši episks gabals (droši vien atkal nepareizi lietots vārds) šī dziesma bija (un ir) mana mīlestība līdz pat šodienai, vienīgi pašus green day tik stipri vairs neklausos, varbūt, ka pārāk atgādina par to laiciņu, kad viss likās rožaināks nekā šobrīd vai, tieši otrādi, mazāk rožains nekā šobrīd. vai arī vienkārši es no tāda tipa mūzikas esmu kaut kā izvirzījusies ārā.

numur seši. placebo - special needs
nu tad tā. šī ir īpaša dziesma, jo ar šo es dziļi, karsti un patiesi iemīlējos placebo kā tādā. mūzika ir vairāk kā fantastiska, ir patiesībā eargasm. bet jūs, ja lasījāt manus iepriekšējos ierakstus, droši vien zināt. topavasar bija pirmais placebo koncerts rīgā, ko apmeklēju. un ar to aizgāja mana atkarība.

numur septiņi. placebo - teenage angst
es ļoti ilgi biju iestrēgusi tikai uz šo te, tik iestrēgusi, ka nekas stiprāks man parto nebija. šī dziesma ir tāds kā pagrieziens manā cebo atkarībā, tāpēc izceļu tieši šo.

numur astoņi. fall out boy - hum hallelujah
nujā, man bija arī fall out boy periods, ne tik stiprs kā placebo, jo placebo ir arī šobrīd, bet fall out boy jau sen kā izgaisis. sešpadsmitgadīgo meitenīšu laiks. laiks, kad es pati biju sešpadsmitgadīga un stipri biju iekritusi falloutboy'os. muļķīgi patiesībā. man pat ir pierādījums, ka sešpadsmitgadīgās meitenes ir visas savstarpēji līdzīgas, ja klausās šo. paskatieties kaut vai uz Undīni, viņa ir tāda kā es biju, kad man bija tāds vecums. jā, atliek vien pabrīnīties.

numur deviņi. laura marling - new romantic
šo gan noskatieties. tik skaists video. es tieši ievēroju, cik jauki tas uztaisīts, novilku visas šīs britu meitenes dziesmas, ko varēju atrast un sapratu, ka viņa ir manējā. bet tieši new romantic ir totāli šarlotīga dziesma. galīgi par mani, ap mani, pār mani, manī. lūk tā.

numur desmit. regina spektor - braille
cik jauki, vai ne? mana mierīgā mūzika. regina ir tik jauka, viņa ir gluži vienkārši citādāka nekā pārējie. tāda kaut kāda skaudri pievilcīga. saprotat, ja? nu tad šo es ļoti klausījos pagājušajā ziemā.

numur vienpadsmit. the beatles - lucy in the sky with diamonds
nezinu, vai komentāri ir vispār nepieciešami. bet tagad man ir iestājušies bītli, un šī ir zīmīga dziesma. tāda skāba un skaista un atgādinoša par smiekliņiem šovasar. jesjes.

numur divpadsmit. chuck berry - johnny b. goode
jā, man ir arī oldskūl rokenrols. tāds galīgi smukiņš un jauks, un ar šo tas iesākās. nešaubos, ka tiem, kam arī ir rokenrols, tas ir iesācies tieši ar šo dziesmu, bet nu kamōn - tā ir tik fantastiska.

numur trīspadsmit. pete doherty - arcadie
tik smukiņi. un šo man nora pielipināja. nujā, un ar komentāriem par šo ir cauri.

tātad, paskatieties, kā ir ar manām dziesmiņām. ir tā, ka izskatās, ka man ir šaura mūzikas gaume. un ir jau arī. bet es nesūdzos, man patīk tas, kas man patīk. un ar to ir jālepojas, nevis par to jākaunas. tad galīgā priekā, un, lūdzu, dariet jūs arī šādi, piemēram, man patiktos šo redzēt no Gunitas , no Noriņas , no Šarlotes (no viņām īpaši) un no jums, pārējiem arī. lai ļoti veicas!!!!!

kissy.

2 komentāri:

charrmeleon teica...

did it. :)

charrlotte teica...

es redzēju, izlasīju, gribēju nokomentēt, bet man vienkārši tur kaut kas kārās.
tev ar komentāriem tumblr'ā viss kārtībā?