un ellē nenokļūst neviens

vienmēr nosolos uzrakstīt kaut ko jauku atkal pēc neilga laiciņa, jo blogot ir tik patīkami, bet nu paskat, kā man nesanāk.
tagad atkal ir pag\ājusi pirmā vasaras brīvlaika nedēļa, es nemaz nezinu, kā vienā nedēļā var tik daudz kas saspiesties.
vispirms pēdējā darba diena, man patīk mani kolēģi, darbiņš man ir ilgam laikam vēl nodrošināts, patīkami un tamlīdzīgi. tad tematiskais placebo pārtijs, uz ko es aizvilku Gunitu. vispār, manās un viņas attiecībās ir iestājies kaut kāds tāds periods/fāze, nezinkas, kad ir tā - atnāc ar mani uz turieni, pēc tam es iešu uz kaut kādu citu vietu, kur man tik ļoti negribēsie, tāpēc, ka Tu tgad atnāci. jokaini kopumā, vai ne?
ir sestdienas vakars, starp citu. pagājušajā sestdienā mēs ar G. un N. bijām pie manis, mums bija lūsijas tematiskais vakars, galīgi koši/krāsaini kopā un tā. man ļoti patikās, bet padomājiet - pirms nedēļas tikai! pēc tam viena lēna un kusla diena, kam sekoja smiekliņiem bagāts brauciens pie Marutinjas uz kauguriem, kur kā vienmēr ir lieliski. tikai nekad no kauguriem uz dubultiem nebrauciet. un, ja aizbrauciet tomēr, tad nekādā gadījumā nebrauciet atpakaļ pa jūru. mūžībai jāpaiet, lai tiktu mājās, tiešām! un nenāk tuvāk galamērķis, liekas, ka viss notiek uz vietas.
tad teātra meiteņu sanākšana kopā. patiešām skumji, ka Zeltmatei nesanāca ierasties, es gaidīju viņu, jo ar viņu man būtu pavisam citādāka sajūta līst manā Kauguru vecajā dārzā. ielīdu kopā ar Ilzi, jo viņa piekrita. marutinja negribēja, un Danuta arī ne. bet man vajadzēja tur, vbet vienai bija bail. toties ar Gunitu būtu citādāk,viņa NOTEIKTI iedvestu man drosmi ielīst vēl dziļāk tur un apskatīties, kas un kā.
bet ko nu tur. vakarā satikāma rī Noru, kas visu dienu nočakarējās, bet tomēr atbrauca (daudz daudz laimes, cukuriņ), m\es viņai iedāvinām neaizmirstamu sienas rotājumu un vēl kādu īpašu būtni. hah.
un vēl, pasaku par nāriņu arī uzrakstījām, sanāca apmēram tādā Alises līmenī, jo bija dzerts šampanietis, bija redzēts un smiets par betmenu un bija ēsta sumbrija tomātu mērcē.

pēc tam Klapkalnciema dienas. vēl paspēju nogrābt pāris melleņu, paspēju izstaigāt ciemu, paspēju viskautko. bet tagad esmu pie tēta, visi guļ, aitusējušies vakardien laikam., bet ko nu tur, man viņi visi patīk tik un tā.

un priekšā skaists rudens. man ir priecīgā zosāda.
ziniet, ko es darīšu? iziežu uz jumta tagad. jo man tā patīk un tā vajag.

prieciņā.