otrdiena, 2009. gada 14. jūlijs

my feet are buried in the sand and there's a breeze.

labas dienas, ļaudis. vispār nebūtu domājusi, ka man pietrūks manas interneta dienasgrāmatas atjaunošanas. tieši kā procesa pietrūks. redziet, es esmu atgriezusies no Kanārijiem, ja vēlaties, varat bildītes aplūkot oranžajā portālā.
bet nu jā, tā kā man gribējās te iepostot šo to, bet pie datra bez maksas pieejas nebija, es nolēmu savā lieliskajā Eposu grāmatiņā, ko Mīļās man uzdāvināja dzimšansdienā, ierakstīt paŗis dienu piedzīvojumus. protams, visas dienas neiznāca, jo tomēr es lieliski pavadīju laiku. te būs šis tas ieskatam manos Kanārijpārdzīvojumos. (jā es TIEŠĀM piesēdos pie galda, paņēmu rokaš pildspalvu un rakstīju. tieši tā.)

TENERIFE
3.07.
Pēc sešu (!) stundu kavēšanās beidzot izlidojām no Rīgas lidostas. Sākumā bija zināms par tām 2h, ko lidmašīna noteikti kavēs, četras stundas parādījaš pēc tam. Nu jā, lidojums bija mokošs, 6h, atkal nekā-nedarīšanas pilns un tā. Nokļuvāk šeit jau galīgā naktī, bet prieku sagādāja krieviski runājošais spānis, kas mūs sagaidīja lidostā. Vakariņas numurā, verī eksklūsiv, pats numurs arī ir galīgi jauciņš.

7.07.
Šo dienu pavadījām slinkojot, Arny bija tik jauka un iegādājās mums boogie-boardus, tāpēc atkal bija galīgi patīkami. Okeāns, saule, kas nāk no tieši-virs-galvas, smiekli, bildes, mazītiņš apnikums un tā. Bet kopā - diena jauka, vakar bijām uz Loro parque, glīti, vaļu, roņu, delfīnu un citi šovi. Man šeit patīk. Sapņi ir patīkami šizīgi, un domas pamatīgi virpuļo.



Navnejausmas.07.
Bijām SiamPark. Jauciņi, tikai mātes izgaisa, un mūsu spiedzoši priecīgo noskaņojumu bojāja viņu klātneesam\iba nē jau, bet gan fakts, ka mēs nezinām, kur un kā. un vakarā (tagad) miedziņš mazliet un gribas vakarvakara bītlu atdarinātājus.

un te-mans jau nolietotais sveiciens no turienes. priekā!




jā, un tad vēl biju k-ciemā, pielasīju puslitru melleņu, ko mēs ar Noriņu vakardien arī kopīgi izrijām. atkarība uz kādu laiciņu apmierināta. (ja jūs nezināt, kāda man ir atkarība no mellenēm, tad droši drīkstat apgalvot, ka esat palaiduši garām kādu nozīmīgo šarlotes faktu.)
un vēl, vakardien bijām uz Public Enemies, un es vēlreiz apbrīnoju Džonija nepārspējamo talantu, ar kādu viņš iejūtas savās lomās. tāpēc, lūk, es jau neskitāmo reizi skatos Karību Jūras Pirātus. jo man tā gribas, un man patīk.

baudiet!

2 komentāri:

stikla gunita teica...

šis ieraksts tev uz mirklis bija izzudis, ne?

charrlotte teica...

nebija gan. vismaz man tā liekas. vai tad bija?