bet enīvej, pa šo laiciņu es biju k-ciemā, man tur patiesībā ļoti daudz domu ir, daudz iedvesmas, daudz vientulības, daudz dabas, saules un tamlīdzīgi. vakar atbraucu, atbraucām kopā ar Gunitu, viņa ir lieliska un bija atbraukusi tur pie manis. mēs pabadījām apmēram divas dienas priekā un smiekliņos. ček zis aut. tanšu (tanTu?!) cepure un vispār tāds soviet noskaņojums mazlietiņ.
mēs sauļojāmies, man tagad uz muguras ir Latvijas karogs, galīgi jocīgi. un sāpīgi arī. un man, ja godīgi nav īsti ko sacīt.
tikai to, ka ir kaut kāda neizsakāmi burvīga priekšnojauta, tāds kā taureņu virpulis vēderā. ne jau tā, ka viņi tur IR, bet gan tā, ka es viņus jūtu, un ka viņi tūliņ atdzīvosies un nesīs vēl lielāku prieku un tā. saprotiet? protams, ka saprotiet.
šodien biju pēc DELFa rezultātiem, nolikts ir, viss forši, pēc tam ar Gunitu bijām uz Kara muzeju. tas tā spontāni notika, nebija plānots. stulbi tikai, ka es biju jau pamatīgi nogurusi tajās zālēs, kas mani visvairāk interesē, jo pirms tam es ar neatslābstošu uzmanību biju urbusies cauri visdažādākajiem karamākslas piemēriem iz Latvijas vēstures, tikai apr krietni vien agrāku laikmetu.
toties man ar telefonu izdevās noknipsēt šo te autentisko priekšmetu. man gidavŗds gribētos tādu mājās.
ak, un rīt es prom. to jau sacīju. ja sanāks, un ja nebūs kaut ka'ds pārtīmūds kādā vakarā, UN, ja man tur būs pieeja netam, tad es ļoti labprāt sniegšu jums ieskatu savos piedzīvojumos tur.
starp citu, grāmata "Mani sauc Eižens" ir vesels atklājums.
3 komentāri:
Atgādina "Garantē Šlesers"
tikai Hitlers bija daudz daudz foršāks. vienīgi ar ebrejiem viņš kārtīgi nesatika.
zini,šodien staigāju pa kapiem, nu tiem foršajiem latviešu Ikšķilē, un sapratu, ka Ādolfs ir trakoti foršs vārds un ves gribētu uz sava kapa auseklīti.
Ierakstīt komentāru