vājprāts, kā mani grauž tā sasodītā gada darba prezentācija.. tik ļoti negribas, kā negribējās lšd taisīt. es atradu veselu kaudzi darbiņu, ko varētu izdarīt, lai tikai nebūtu jāiesāk tas tur. nesaprotu, kur mana apņēmība palikusi, taisni šausmas.
jā, un atceļā no manas sabojātās (khmm, marutinj) dienas es satiku Gusīti, un mani atkal jau iepriecināja tas, ka viņš dzīvo tik tuvu Danutai un ka es dzivoju viņiem abiem pa vidu. ārā ir tik jauks laiciņš, ka gribas vai iet un lēkāt, un pastiagāties pa gusīša rajončiku, un aplauzt plūmes, lai uz galda varētu tās ielikt glāzē, lai zied.
un tie visi jauciņie posti IIHF mājaslapā mani sapriecina, lai gan tajā paša laikā man liek jsuties kā drausmīgia maitai, kas vēl visam pa virsu ir neizlēmīga, egocentriska, neapņēmīga un galīgi pa gaisu. jā, pavasaris tiešām ar mani izdara to, ko parasti ar cilvēkiem izdara iemīlēšanās. visās malās glīti cilvēki, visur sex hair un jā. tikai gribas, lai viss būtu cauri un būtu vienreiz no visa miers.
cik bezsaturiski.
2 komentāri:
ar sex hair tu man atgādināji, ka jādomā frizūta jauna.
ai, nevajag. audzē. un mums būs otrādi matu garumi. un otrādas krāsas. vai nebūs forši? mums taču nekad matu garumi un krāsas nav bijuši vienādi. hmm?
Ierakstīt komentāru