džīz, lai kā arī man neriebtos negatīvi posti, taču šis laikam vel uz negatīvisma (negatīvisms ir skaists, paši zināt. austra, grigulis, bišķīt čaks, ziemeļnieks.. jes.) pusi. pēdējo divu jauko dienu notikumi, aks nu nemāzākajā mērā nebija nejaucīgi, iedveš kaut kādu sasodītu smeldzīgumu. nevis gluži smeldzi, bet tieši smeldzīgumu.
par trešdienu, akd pamatīgi nosmējos Noriņas un Prince of England sabiedrībā, nav jārunā, visi to tāpat zina. bet jā, vakardien bedzot aizdevāmies uz K-ciemu, jauciņi, tikai vēsi. kad uzkāpu augšstavā, kur vienkārši staro pagājušās vasaras aromāts, aura, vēl-tur-sazin-kas, tad man bija gluži kā Jānim E. "gāž ar atmiņu krusu, ka izturēt nevar". ja padomā, tad jā. vietām ir satriecoši laba spēja vienkārši ņemt un glabāt izjūtas. pavisam totāli.
hokejā mums iet labi, bet tas nenozīmē, ka mums tagad visiem ir jāraksta tas dienasgrāmatās, blogos un visur citur. kur vien iespējams. man tikai patīk tas teiciens, kādā es nodēvēju savu šo postu, bet viss. pacilājošās emocijiņas nekur nepubliskošu, apnīk jau!
un vēl kas. man negribas vērt vaļā vēstules. par spīti tam, ka man patīk tie cilvēki, no kā tās ir atnākušas, man nav bail, ka tajās būs kas nepatīkams, man gluži vienkārši negribas tās atvērt un izlasīt. nezinu. man droši vien ir kāda vēl nenoskārsta problēma, kura sākumposmā izpaužas tieši šādi.
kā jums brīvdienas? bet neviens tāpat neatbildēs.
4 komentāri:
hm. tad tāpēc tas tev ir tik ilgi. man ir ļoti lielas bailes celt mājas telefonu. tur vairs zvana tikai sliktas ziņas.
ai nu nē. uz Tavējām jau vēl kaut cik gribas atbildēt. uz pārējām galīgi ne. un, ja tas Tevi mierina, uz Tavējām es vienmēr atbildu kā uz pirmajām.
ak, paldies. es laikam sajutos ļoti pagodināta.
nezinu, vai jājūtas pagodinātai, bet stil. Tu tiešām esi visjaukākā no vēstuļsūtītājiem.
Ierakstīt komentāru