pēc tikko ēpastā saņemtās ziņas esmu apskurbusi un laimīga. nē, tiešām, un šoreiz ar to varu pat padalīties - esmu sekmīgi piedalījusies radošo darbu konkursā UN pad dabūjusi trīs teātra brīvbiļetes un grāmatu balvu. un atzinības rakstu un "labprāt vēlēsimies ar jums tikties". VAI NAV ŠAUSMĪGI LIELISKI?
protams, es negarantēju, ka jūs tā esat piedalījušies tādā konkursā un pazīstat tieši šādu prieku, taču vismaz nelielā mērā jūs varat (un es priecātos, ja jūs to darītu) mani saprast. mani ir totāli noklājuši drebuļi.
tālāk.
pēdējais zvans, piektdiena. bija ļoti jauki, mazie bija mīļi, dancojām, ēdām kliņģerus, dabūjām gredzenus, izgājām cauri skolai, puķītes, iestādījām rozi, smējāmies, bildējāmies.. visa diena itin kā piepildīta, bet kaut kā, protams, pietrūka. vispār pēdējā laikā tik ļoti gaidīti pasākumi nemaz neizvēršas tā, kā gaidīts un cerēts. varbūt tā ir kā balkusparādība pieaugšanas stadijai, no kā es kategoriski atsakos vismaz vēl kādu brīdi, jo, pēc Mazā Prinča domām, pieaugušie ir garlaicīgi un viņiem patīk skaitļi.
jā, bet te es un Miks kā 12āāāāā pārstāvji. smukiņi, right?
un šorīt no rīta man bija "Kailās dzīvības" cienīga situācija, tikai dzīvība nemaz nebija tik kaila, un "visa pasaule sadevās rokās, lai tā tiktu saglabāta". nu, nevis visa pasaule, bet vismaz trolejbusa vadītājs un dzīvībiņas saimniece. (es vispār šodien daudz runāju citātos) tātad, mēs braucām pāri gaisa tiltam, kad tur no trotuāra malas ļoti izteiksmīgi zem trolejbusa mēģināja kaut ko saskatīt kāda sieviete. tad viņa to ieraudzīja, viņas sejā varēja manīt milzīgas bailes, un viņa metās zem trolejbusa, kas, thankgoodness, jau bija paŗstājis kustēties. ilgi viņa kaut ko ķeksēja, tad izkāpa trolejbusa vadītājs, aprunājās ar šo sievieti, izskatījās pārsteigts un iedeva viņai tādu kā slotiņu. ar šo slotiņu sieviete vēl ilgi kašājās zem trolejbusa, un es pa to laiku sajūsmināti skatījos, tāpat kā visi pārējie pasažieri. un - guess what - pēc neilga laiciņa no trolejbusa apakšas tika izvilkts mazs kaķītis. tāds stulbiņš, tāds mazd, ar trijstūraiu astīti, pārbijies uņ ellīgi burvīgs. man goda vārds, tobrīd, girbējās aplaudēt. jums negribētos?
2 komentāri:
akdies, kāds tu esi talantīgs malacis!! darbojies un es varēšu lepoties, ka es pazīst kādu rakstnieku. hah.
un applaudēt kaķītim nez. tik samīļot tādu gan.
aplaudēt situācijas iznākuma. jho, tfū, negribas pat iedomāties, kā tā VARĒJA izvērsties.
bučas, lieliskā
Ierakstīt komentāru