tātad, šodien bija boob day, kā noriņa izteiktos, kleitas dēļ.
pašlaik runāju ar Marutinju, nu, nevis runāju, bet viņa runā ar sienu, un es klausos, kā viņa izklausās garīgi nelīdzsvarota.
man totāli anv ko teikt. pazuda visas domas.
jā, ar TA iešām ir cauri, es to neesmu apjēgusi šobrīd, bet visādas atmiņas nāk, tūlīt muzejnakts, visādi cilvēki mani vēlas satikt, visādas smaržas tāpat kā pagājušajā pavasarī, un vispār - man nepatīk pavasari tādēļ, ka KATRU pavasari man ir kāds maindfaks. cik sevi atceros, tik ilgi pavasari, visskaistākie laiki gadā, ir bijuši maindfakiem piesātināti un līdz ar to nekad es pilnībā neesmu izpriecājusies visus pavasara priekus.
un es pārāk daudz lietoju to vārdu.
ārā ir tik jauks laiks, ka man prātā nenāk absolūti nekas, manu organismu pārņēmis slinkums UN man vispār vairs negribas domāt ne par ko, kas saistīts ar skolu.
un pēkšņi sakārojās aizbraukt uz opēterburgu, paklaiņor pa Raskoļņikova maršrutiem un tā.
mēs šodien bildējāmies, es noteikti izskatos pēc tada cilvēka, kas ipriekžējā dzīvē ir bijis palaistive.es ceru, ka bildē beibes izskatās labāk nekā es, jo mani jau sāk grauzt apziņa, ka es izbojāju bildi.
mēs ar Marutinju gribējām iet peldēties, bet neaizgfājām.
4 komentāri:
nu beidz. tās bildes vienmēr ir bijušas briesmīgas. un tikai tā apziņa, ka tas ir skolā un ka tās esam mēs, un ka tā ir pēdējoreiz, padara ņemama. un pēc daudziem gadiem ar asarām acīs aplūkojamas.
vispār asaras acīs sadzen daudz kas. galvenokārt atmiņas.
un apziņa, ka skola tūlīt cauri. kur palika divpadsmit gadi???
mm, es arī pēdējā laikā iesprūstu pie apziņas, ka skolas vairs teju nav.
Raskoļņikova maršruti - izklausās tik ļoti vilinoši. Varētu kaut kad pārlasīt mīļākās vietas tajā grāmatā.
ai, mētr, ne tikai mīļākās vietas, bet gan visu grāmatu.
Ierakstīt komentāru