vēderā dienišķā desa

sveiki labdien, visi, kas šo sagadīšanās pēc lasa. šodien un tagad man ir tik labi, ka es vienkārši nevarēju neuzrakstīt. brīnišķīga diena, kas iesākās, klausoties Lilioma dziesmu, vienkaŗši tāda noskaņa.
"tikpat labi bez alus var noreibt,
no vistukšākās pudeles dzert"
šorīt satiku Zelteino, kas mani iepriecināja gandrīz līdz nāvei ar bildēm un Ziemassvētku nieciņu. mēs atkal pēc ilgiem laikiem nonācām Asalā, kur piknikojām. salīt ir jauki arī ziemā, jā, arī tad, kad pēc noskaņas pienāktos, ka snieg, nevis līst. bet lija. un bija patīkami.
Līvas koncerts arī bija iedvesmojošs, man patīk visādas gorīšanās, kas notiek UZ SKATUVES, nevis skatītāju zālē, kur gorījās, ķēmojās un lēkāja kāda meitene, ko Līva nodēvēja par "Martas māsu". šausmas, man sen neviens cilvēks nebija tik traki nepaticis, nu tā uzreiz.
šobrīd man gribas dziedāt, man gribas lēkāt pa peļķēm tā, kā es to mājupceļā jau darīju, man vājprātīga iedvesma dzīvot pēkšņi uznākusi. brīvdienas solaš būt lieliskas, vienīgi Gunitas nebūs(viņa brauc UZ KALNIEM), tāpēc simtprocentīgi lieliskas tās nemaz nevar iznākt, ja mūsu četrotne nav pilnā sastāvā.

ja es būtu skolotājs, es pasniegtu prāta aptumsumu.
ja es būtu mācītājs, es būtu ķeceris.
ja es būtu farmaceits, es ienestu apgroībā iedvesmu pudelēs, tā būtu luminiscējoši zaļā krāsā.
ja es būtu bārdāma.. man būtu īsi mati. tātad es reiz būšu bārdāma.
ja es būtu dzejnieks, es sēdētu kādā ēdnīcā, smēķētu un vilktu īsas, violetas kleitas.
ja es būtu prezidents, es ieviestu kārtu sistēmu valstī. prezidents - un pārējie.
ja es būtu aktieris, es spēlētu tā, ka pēc izrādes aizietu un piedzertos, lai tiktu ārā no tā stāvokļa, kādā būtu iegājusi, spēlējot lomu.
ja es būtu trolejbusa vadītājs, es vienmēr atvērtu arī pirmās durvis.
ja es būtu pārdevēja lielveikalā, es klientiem smaidītu tik ilgi, kamēr man vaigos iemestos krampji.
ja es būtu oficiante, es parunātos ar kafejnīcas apmeklētājiem, lai viņiem būtu mājīgi.
ja es būtu krupjē, es iemācītos skaitīt kārtis.
ja es būtu leijerkastnieks, es labprāt spēlētu vecrīgā uz mazām ieliņām pie skaistām mājām, lai piesaistītu cilvēkus arhitektūras brīnumiem.
ja es būtu elektriķis, es uz manis saremontētajām ierīcēm vienmēr pieliktu līmlapiņu ar uzzīmētu sirsniņu.
ja es būtu cilvēks, es nekad neaizmirstu pateikt paldies.


pacelsim pudeles! nevis glāzes, bet pudeles. un pudelēs vislētākais šampanietis.